Tā savulaik, aicinot mainīties uz augšu, mācījis dižais latvju dzejnieks Rainis. Kaut arī pirms pāris gadiem atzīmējām 150 gadu jubileju kopš klasiķa nākšanas pasaulē, viņa idejas ne tik daudz tautā kā valsts politiskajā vidē joprojām dzīvo un nereti arī uzvar. Tāpēc arī deputāti, ievēlēti no konkrētām partijām, taču netikuši kārotajos posteņos vai kāda cita iemesla dēļ, bieži vien mēdz paziņot par pēkšņu ticības maiņu, jo līdz šim viņi kā akli kaķēni maldījušies tumsā, bet nu beidzot atvērušās acis un pamodusies sirdsapziņa liek rīkoties radikāli un atstāt tādas sliktas partijas rindas, kurās labiekārtojušies korumpanti un nožēlojami pašlabuma meklētāji.

Nedēļas sākumā Briselē notika ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksme, kuras darba kārtībā bija arī ministru viedokļu apmaiņa par Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) nākotni pēc 2020. gada. Tā notika, uzklausot Eiropas Komisijas informāciju par visaptverošās aptaujas rezultātiem, ko EK paveica, lai noskaidrotu ES lauksaimnieku viedokli par iespējamo rītdienas lauksaimniecības modeli, kā arī skaidrojumu par jūnija beigās apstiprināto EK dokumentu par tālākiem daudzgadu budžeta attīstības scenārijiem. Tos veidojot un arī izstrādājot likumdošanas priekšlikumus par turpmāko KLP, tikšot ņemti vērā arī minētās aptaujas rezultāti un ierosinājumi. Tātad tā ikvienam — lielam vai mazam — lauksaimniekam bija kolosāla iespēja pateikt savas domas un paust savu nostāju par to, kādiem būt laukiem rīt. Vai Latvijas lauksaimnieki pietiekami izmantoja šo iespēju?

Vasarā skolās valda liels klusums. Skolēnu un skolotāju brīvdienas un atvaļinājumi ir īstais laiks, kad sapost skolu jaunajam mācību gadam, realizējot mazākus un lielākus remontdarbus, lai septembrī atkal saredzētos un varētu satikties ar kādu jauku pārsteigumu — jaunu krāsojumu klasē, gaitenī, citu grīdas segumu kādā telpā, jaunām durvīm u.tml. Bet jo lielāks prieks ir, ja izdodas īstenot kādu lielāku skolas vides vai telpu uzlabošanas projektu, kāds šovasar aizsākts Valmieras 5. vidusskolā, loģiski, ar pilsētas pašvaldības ieinteresētību un atbalstu.

Dzīvē mēdz būt nejaušas sakritības un sagadīšanās. Tieši tā nu var teikt par «Liesmas» 2017. gada 18. jūlija tālruņa zvanu populārajam Rūjienas fotogrāfam Aigaram Lapiņam. Viņam vēlējāmies lūgt palīdzību kādas publikācijas sagatavošanā, bet atbilde ne tikai pārsteidza, bet arī no sirds sajūsmināja, jo Aigars teica: «Esmu pašlaik ļoti aizņemts, un zini, ko daru? Iemūžinu Rūjienai tik svarīgu notikumu — Svētā Bērtuļa baznīcas torņa atgriešanos savā vietā un savā sākotnējā izskatā!»

Iepriekšējā nedēļā Beverīnas novada Brenguļu pagasta «Birzuļos» norisinājās mākslas plenērs pamatskolas vecuma bērniem kopā ar Ingu Rasu. Pasākuma galvenā tēma ir lauki un to burvība.

Kopš aprīļa projekta «Mans tautastērps» pirmās izstādes atklāšanas svētkiem Bauskā tā pabijusi jau vairākās Latvijas izstāžu zālēs un nu kopš 14. jūlija līdz 17. augustam skatāma Trikātā. Tas ir Latvijas simtgadei veltīts izstāžu cikls, kuru plānots turpināt pusotra gada garumā, apceļojot visu Latviju.

Ne vienmēr augstskolas diplomā rakstītā kvalifikācija ir studenta nākamā darbavieta. Tā noticis arī IEVAI PUTNIŅAI, kura pēc augstskolas beigšanas ir atradusi savu sirdsdarbu un šobrīd aktīvi darbojas Beverīnas novada Brenguļu pagastā kā kultūras pasākumu organizatore.

29. jūlijā no pl. 12 līdz pl. 16 uz Valmieras pilsētas svētku Centrālās skatuves notiks koncerts Valmiera skan.

Valmieras pilsētas svētkos Valmiera virmo! no 27. līdz 30. jūlijam būs plaša muzikālā programma dažādām gaumēm.

Katram automašīnas lukturim tā izstrādātāji paredzējuši savu funkciju. Cik tad sen, kad šausminājāmies par prasību dienas laikā braukt ar ieslēgtām tuvajām gaismām, tagad ikviens, kurš mums pretī brauc bez ugunīm, jau šķiet vai nu aizmāršīgs, vai vienkārši knauzeris, jo nav gribējis tos pārdesmit eiro ziedot, lai savam spēkratam (ja tam jau nav šāda pilnīgi normāla funkcija no rūpnīcas) automātiskās tuvās gaismas ierīkotu...