Eiropas Parlaments iestājas par zaļu, t.i., no atjaunojamiem resursiem ražotu enerģiju: jo vairāk, jo labāk. Motivācijas divas — ekoloģiskā un politiskā. Uz pirmo attiecas tā sauktā Parīzes vienošanās, ko 195 valstis ANO Klimata pārmaiņu konferencē pieņēma 2015. gada decembrī un ar kuru tās kopīgi apņemas saglabāt globālo temperatūras pieaugumu zem 2 grādiem pēc Celsija, salīdzinot ar laiku pirms industrializācijas. Šai vēlmei, ekoloģiskajai, nav nekādu regulējošu mehānismu, katra valsts šajā jomā dara tik, cik uzskata par iespējamu globālās sasilšanas mazināšanā.

Aizvadīti skaistākie svētki — Ziemassvētki, ar jaunām cerībām sagaidīts jauns gads. Gadu mija parasti saistās ar patīkamu satraukumu. Gatavojoties šiem notikumiem, ne vienā vien ģimenē gaisā jūtama priekšnojauta par tikšanos ar kādu ilgāku laiku neredzētu, varbūt tālumā dzīvojošu mīļu cilvēku.

Līdz ar sala iestāšanos kalnu un distanču slēpošanas centri savās trasēs sākuši pūst sniegu un pieņemt pirmos apmeklētājus. Vietās, kur nav iespējas ražot mākslīgo sniegu, joprojām tiek gaidīts baltais brīnums no debesīm.

Šovasar Latvijā atkal notiks divi pasaules latviešu ģimeņu 3x3 saieti. Pirmais būs Krāslavā no 8. līdz 15. jūlijam, otrais Zaļeniekos no 22. līdz 29. jūlijam.

Kad Valmierā, Raiņa ielā, A/S «Sadales tīkls» telpās gada nogalē skatītājus iepriecinājusī fotoizstāde «Ziedi» nu aizceļojusi uz Bērzaines tautas namu, kopš nedēļas sākuma šeit skatāma biedrības «Valmieras atspulgs» vairāku fotogrāfu jauna izstāde «Vidzemes pilsētas staro». Par tās tapšanu biedrības priekšsēdētājs Aleksejs Koziņecs:

Šīs nedēļas sākumā kļuva zināms, ka metalurģijas Latvijā, visticamāk, vairs nebūs, jo KVV Liepājas metalurgs maksātnespējas administrators paziņoja, ka pieņēmis lēmumu uzņēmumam piederošo mantu pārdot izsolēs.

Viņnedēļ klātienē nācās saskarties ar kādu sen samilzušu problēmu atkritumu apsaimniekošanā — nederīgo autoriepu (turpat, protams, arī lielāki gumijas ripuļi no traktoriem un sīkāki no visādiem mazākiem ripojošiem objektiem) savākšana un (ne)iespējamā pārstrāde.

12. janvārī Jeru pagasta «Jaunstiļļu» durvis vēra ciemiņi. Pārkāpuši senās mūra ēkas slieksnim, tuvodamies jubilārei — simtgadniecei LŪCIJAI TREIMANEI, nesa pa kādai dāvanai un krāšņam puķu pušķim. Vieni no pirmajiem ieradās vietējās varas pārstāvji no Rūjienas novada pašvaldības un Jeru pagasta pārvaldes.

Pirms vairāk nekā simt gadiem bija latvieši, kuri devās uz Baškīriju, lai iegūtu zemi un kļūtu turīgi, un viņi līdzi paņēma arī tautasdziesmu. Līdz ar latviešu strādīgumu un čaklumu vietējie iepazina arī latviešu pasaules redzējumu — pie mājām ziedēja puķes, latvieši dibināja korus, orķestrus, atvēra skolas un bibliotēkas.

Uzņēmēji rencēnieši AIJA un ARTIS ROMANOVI ir daudziem mūspusē pazīstami, jo gadu desmitiem viņi ar savas zemnieku saimniecības «Mežiņi» produkciju ir Valmieras tirgū. Saimnieciskās darbības pamatnozares joprojām ir integrētā dārzeņkopība atklātās un segtās platībās, pašu izaudzētā pārstrāde, fasēšana vakuumā un piegāde tirdzniecības tīkliem, kā arī tiešā tirdzniecība tirgū. Atlikušajā laikā arī vēl saimnieces hobijs — rožkopība un saimnieka jauninājums — kaltētu dārzāju garšvielu gatavošana.