Vakar pēc divu mēnešu raženas atpūtas darbu atsāka 12. Saeimas deputāti. Zīmīgi, ka 4. septembrī pirms 140 gadiem dzimis viens no Latvijas valsts izveidotājiem un dibinātājiem Kārlis Ulmanis, tāpat zīmīgi, ka pirms deputātu brīvdienām pašreizējais Valsts prezidents Raimonds Vējonis, pamatojot savu ierosmi ar nepieciešamību pēc straujākām reformām, aicināja Saeimu rudens sesijā lemt, lai jau 2019. gadā Valsts prezidents tiktu ievēlēts visas tautas vēlēšanās, kā arī tiktu paplašinātas valsts vadītāja pilnvaras.

Vasarā braucot pa lauku (vietām arī pilsētas) ceļiem, vienmēr esmu ar līdzjūtību noskatījusies uz kājāmgājējiem un arī velosipēdistiem, kurus pēc katras garām aizbraukušas automašīnas karstā,  sausā laikā apņem biezs putekļu mākonis. Tiešām neapskaužami. Un ja vēl vienai mašīnai tūlīt pat seko otra un trešā!

Krāšņi saziedējušas puķu dobes, ābeļu zaros briestoši āboli, zaļi, sakopti zālieni — tāda pavērās aina nedēļu pirms skolas sākuma, kopā ar pašvaldību darbiniekiem apmeklējot izglītības iestādes Beverīnas, Kocēnu, Mazsalacas, Naukšēnu un Rūjienas novados. Kā vienmēr bija prieks par vasarā paveiktajiem darbiem skolas vides labiekārtošanā, skolotāju gatavību jaunajam darba cēlienam. Līdzās izglītības iestādēm, kuras uz viesošanās dienu bija gatavas uzņemt skolēnus, dažās vēl turpinājās remontdarbi, bet cerams, ka 1. septembrī par tiem vairs varbūt atgādināja tikai krāsas smarža. Darbam gatavas bija J. Endzelīna Kauguru pamatskola, Trikātas pamatskola, Brenguļu sākumskola, Jaunburtnieku pamatskola, Mazsalacas, Naukšēnu novada un Rūjienas vidusskolas.

1. septembra pusdienlaikā Valmieras muzeja pagalmā un pagrabstāva izstāžu zālē uz Citādas skolas nodarbībām bērnus un jauniešus aicināja muzeja darbinieki. Ieskaites bija jākārto sešos mācību priekšmetos — mātes valodā, loģikā, mūzikā, roku darbos, mākslā un sportā. Kad bija sakrāti visi nepieciešamie zīmogi, Citādas skolas absolvents ieguva tiesības patukšot lielo saldumu grozu.

Lai arī līņāja un laika prognozes 2. septembrī visu dienu solīja stipru lietu, gājēju un automašīnu straume virzījās Brenguļu alus sētas virzienā. Tur, sadarbojoties Beverīnas novada Brenguļu pagasta pārvaldei ar Artūra Sildes dārzkopības entuziastu klubu «Tomāts», pirmo reizi Latvijā notika Tomātu svētki. Bija iespēja vienuviet redzēt vairākas unikālas tomātu un papriku šķirņu kolekcijas, satikties ar kolekcionāriem, dzirdēt dārzkopības speciālistu padomus, nogaršot vairākus produktus ar tomātiem un pie viena arī pavērot, ko prot vietējie amatnieki, uzņēmēji un pašdarbnieki.

Tieši tā 29. augustā, ierodoties lauksaimniecības kooperatīvās sabiedrības «Daiva» ražošanas bāzē Jeru pagasta «Kalntemekās», «Liesmai» optimistiski teica LPKS «Daiva» valdes priekšsēdētājs ARNIS ĶIBERS. Parasti šo populāro teicienu lieto pārnestā nozīmē un attiecina uz kaut ko greizu, taču šoreiz tas ir vistiešākajā nozīmē un īstākajā reizē: «Tik labas auzas mūsu puses laukos ilgi nav bijušas, ir gan augstas to ražas, gan arī izcila kvalitāte! Īsta eksporta prece!»

Par Rūjienas amatnieku biedrības «Rūzele» dalībniecēm, 100 % roku darba veicējām, košu rotu un Rūjienas suvenīru darinātājām LORETU SAULĪTI un KRISTĪNI KIVLENIECI «Liesmā» jau rakstīts, jo tam bijis iemesls — jauni suvenīri, pārsteigumi Rūjienas tradicionālajos tirdziņos un godam pārstāvēta Vidzemes sēta Latvijas Gaismas pils atklāšanā. Šoreiz cits iemesls — rotu meistares Grundzālē nesen godināja Vidzemes plānošanas reģiona gada aktīvāko vidzemnieku «Dārza svētkos», par abām arī vēstīts pasākumam izdotajā izdevumā «Vidzemes stāsti 2017.» Tiekoties Rūjienas Tautas skolā, «Liesma» meistarēm uzdeva vienu jautājumu: kāda pieredze iegūta un kā mainījies amatnieka rokraksts?

Jauno studiju gadu Vidzemes Augstskolā (ViA) kopā ar jaunajiem un jau esošajiem studentiem uzsāks arī 24 ārvalstu studenti no 12 valstīm — Francijas, Spānijas, Turcijas, Nīderlandes, Slovākijas Erasmus + programmas ietvaros, kā arī no Kazahstānas, Armēnijas, Azerbaidžānas, Gruzijas, Moldovas, Kirgizstānas, Albānijas augstākās izglītības iestāžu partnervalstīm.

Līdz 17. septembrim Madonas Novadpētniecības un mākslas muzejā apskatāma Latvijas novadu tautas lietišķās mākslas darbu izstāde, kurā eksponēti 1348 darbi no 72 Tautas lietišķās mākslas studijām. Izstādē aplūkojami arī 15 darbi, ko darinājušas Tautas Lietišķās mākslas studijas Valmiera (vadītāja Elīna Tetere) dalībnieces.

Aprit 20 gadu, kopš Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts guva starptautisku atzīšanu un kļuva par UNESCO programmas «Cilvēks un Biosfēra» teritoriju. Lai iedzīvotāji šo teritoriju iepazītu vēl labāk, apaļā gadskārta tika atzīmēta ar Ceļotāju dienām.