Lai raksturotu RigaTV24 raidījuma Rampas ugunis vadītāju ANDRI KIVIČU, manuprāt, pietiktu ar vienu teikumu — nevajag būt pareizam, vajag būt īstam, jo pats Andris ne reizi vien uzsvēris, ka godīgums strādā. Patiess viņš cenšas būt arī savās dziesmās, kuras nemēdz būt jautras, bet drīzāk gan smeldzīgas, un neapvainojas, ja pēc autogrāfa atnākusī meitene godīgi atzīstas, ka neviena no Andra dziesmām viņai nepatīk. Izmantojot gadījumu, kad dziesminieks un TV personība ar nelielu koncertu ciemojās Valmierā, aicināju viņu uz sarunu, jo, kā atklājās uzstāšanās laikā, šajās dienās ēterā iet tūkstošā pārraide Rampas ugunis.

Kamēr pēc nupat piedzīvotās avārijas ar letālām sekām jūtami pierāvušies bezpilota transportlīdzekļu neizbēgama uzvaras gājiena sludinātāji, tikmēr nekas netraucē auto būves jomā mesties iekšā modernajās tehnoloģijās pavisam citā industrijas jomā. Par to šoreiz Rūcamlapā sižets no draudzīgā portāla iAuto.lv.

Līdz šim uz automobiļiem ar stūri labajā pusē, ieraugot tos uz Latvijas ceļiem un ielām, esam skatījušies kā uz zināma veida eksotiku. Galu galā — tā ir Lielbritānijas un vēl nedaudzu pasaules valstu īpatnība, ar spēkratiem pārvietoties pa brauktuves kreiso pusi.

Par auto apzagšanas gadījumiem šogad pieteiktas atlīdzības jau vairāk nekā 100 tūkstošu eiro apmērā, liecina apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) aktuālie dati. Garnadžu iecienītāko spēkratu zīmoli ir BMW, Volvo un Volkswagen, turklāt ievērojami pieaudzis BMW automašīnu salona detaļu zādzību skaits.

Tā kā vairumam Latvijas iedzīvotāju ir nepietiekamas zināšanas un pat maldīgs priekšstats par valsts kompensējamo medikamentu iegādi, «Euroaptiekas» aptieku tīkla kvalitātes vadītāja Zane Melberga skaidro būtiskākās lietas — faktus, kas ikvienam būtu jāzina par medikamentiem, kurus pilnībā vai daļēji kompensē valsts.

Nupat lielajā kaimiņvalstī noslēdzies kārtējais labi organizētais vēlēšanu farss, pēc kura kopš 1999. gada savā krēslā de facto esošais cars Vladimirs Bezkaunīgais vēl uz vienu termiņu — līdz 2024. gadam — leģitimizējis savas pilnvaras valdīt vienā no pasaules bagātākajām un ar kodolieročiem bruņotajā valstī. Iespējams, viņš varētu palikt savā postenī pēc tam vēl uz sešiem gadiem, t.i., līdz 2030. gadam. Ja veselība izlūkam, karatē piepratējam, nirējam, medniekam, pilotam un vispār visu (senkrievu spēkavīra) Iļjas Muromieša prasmju zinātājam pieturēsies — kāpēc gan ne?

Vakar pēcpusdienā, kā zināms, Latvijā iestājās astronomiskais pavasaris. Katrs no mums tajā ieiet ar savām domām, cerībām un plāniem. Arī lauksaimnieki. Tiesa, liela daļa no mūsu zemkopjiem lieliski apzinās, ka šis pavasaris un tam sekojošā graudkopības sezona būs samērā grūta, jo bez ekonomiski negatīvām sekām nav palicis aizvadītās pārlieku lietainās sezonas nodarījums — nenovākta labība, neuzarta zeme, laikā neiesēti ziemāji vai, ja arī iesēti, tad ar gaužām nepiemērotu ziemošanas sākumu.

Pirmdienas vakarā uz Valmieras Drāmas teātra skatuves izveidotā leģendārā režisora dzīvoklī, kurā Meistara gars ik pa brīdim no grāmatplaukta izmeta uz grīdas kādu priekšmetu, notika Krodera balvas pasniegšanas ceremonija, kuru asprātīgi un atraisīti vadīja Krodera fonda locekļi Vilis Daudziņš un Artūrs Skrastiņš, klātesot pārējai fonda valdei — Evitai Sniedzei, Rihardam Rudākam un Mārtiņam Vilkārsim. Kā zināms, Krodera balva tiek piešķirta par izcilību un izraušanos no ierastības kādā no teātra mākslas žanriem. Tā kā līdz šim balvu bija saņēmušas tikai sievietes — Dailes teātra aktrise Indra Briķe, scenogrāfe un kostīmu māksliniece Monika Pormale un Jaunā Rīgas teātra aktrise Guna Zariņa,  viena no pasākuma galvenajām intrigām bija, vai šī tradīcija tiks lauzta vai arī turpināsies.

Kā ik gadu, arī šogad aizvadītajā sestdienā tika godināti Kocēnu novada uzņēmēji.

Latvijas lauksaimniecības datu centra apkopotie 2016./2017. gada rezultāti piena pārraudzībā vēsta, ka Rūjienas novada Jeru pagasta z/s «Ceriņi» no 291 slaucamās govs vidējais izslaukums bijis 14843 kilogrami, kas ir otrais labākais valstī Holšteinas šķirnes ganāmpulku grupā. Vairākām saimniecības govīm pārraudzības gadā vidējais izslaukums pārsniedzis 19, 20 un pat 21 tūkstoti kilogramu. Par ražošanas stabilitāti, attīstību un pēctecību saruna ar «Ceriņu» saimnieku, uzņēmēju ALDI KĻAVIŅU.