Vidzemes Augstskolā notika lekcija un meistarklase par to, kā gudri un bez liekiem satraukumiem plānot svētku iepirkšanos un ko darīt ar svētku ēdiena pārpalikumiem. Lai arī apzināmies, ka izēšanās svētku laikā nav galvenais, tomēr iepirkšanās drudzī to piemirstam, kā rezultātā pārēdamies un nākas produktus izmest atkritumos.
Kā ik gadu Ziemassvētku priekšvakarā, Valmieras tehnikumā notika labdarības koncerts, kurā visi gūtie ienākumi tika novirzīti kādam īpašam mērķim. Šajā gadā audzēkņi lēma, ka līdzekļus vēlas nodot Alisei Siliņai, kurai šoruden atklāja onkoloģisku saslimšanu. Labdarības koncertā kopumā tika saziedoti 260 eiro.
Pirms Ziemassvētkiem neatņemama to sastāvdaļa ir piparkūku smarža. Tā tas bija, ir un būs. Kādā krēslainā ziemas novakarē arī biedrības «Kristīgais Žēlsirdības centrs» zupas virtuvē smaržoja pēc piparkūkām, jo tur notika Eiropas Savienības atbalsta fonda kārtējā nodarbība. Šoreiz tās tēma bija: Kūkas kā pūkas.
RASMA GARLEJA (Kalniņa) dzimusi 1936. gada 9. septembrī Rūjienā. 1955. gadā ar izcilību absolvējusi Rūjienas vidusskolu. 1968. gadā pabeigusi Maskavas tirdzniecības institūtu un ieguvusi ekonomistes specialitāti. Kopš 1972. gada ir ekonomikas zinātņu kandidāte. 1975. gadā pēc Latvijas Universitātes Finanšu un tirdzniecības fakultātes uzaicinājuma viņa sāk savu pedagoģisko darbu Komerczinātņu programmā. Paralēli pedagoģiskajam darbam aktīvi turpina zinātniski pētniecisko darbu un studē doktorantūrā Latvijas Universitātē Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē. 1991. gadā Rasmai Garlejai piešķirts pedagoģijas doktora zinātniskais grāds. 1993. gadā viņa iegūst arī ekonomikas doktora zinātnisko grādu, bet 1996. gadā viņai ir izsniegts Latvijas Universitātes profesora diploms. Apliecinājums Rasmas Garlejas augsti intelektuālajai personībai ir 1997. gadā viņai piešķirtais valsts profesores diploms un 2002. gadā arī Latvijas Universitātes emeritētā profesora diploms.
CILDINĀJUMS. Latvijas simtgadē īpašu uzmanību ir pelnījusi 452 kilometrus garā Gauja – vislatviskākā upe. Ir mums vēl dažas citas par Gauju krietni garākas, arī par likteņupēm dēvētas, taču to aizsākumi ir jau citu valstu teritorijās. Gauja, vien nedaudz dažviet pietuvojoties Igaunijai, visā savā plūdumā no Vidzemes augstienes vijas cauri Latvijai.
Prasmīgais putnu pazinējs Andris Klepers sadarbībā ar portālu Dabasdati.lv aicina putnu vērotājus un fotogrāfus nu jau desmito gadu piedalīties Baltijas mēroga sacensībās gada īsākajās un tumšākajās dienās! Izaicinājums šogad notiek 21., 22. un 23. decembrī. Diennakts gaišais laiks šajās dienās nepārsniedz 6 – 7 stundas, kam var pieskaitīt pusotru stundu rīta un vakara krēslas perioda. Ļoti svarīgi ir būt godīgam un rīkoties atbilstoši putnu vērošanas ētikai. Uzvarētājs, kurš būs novērojis vislielāko putnu sugu skaitu (gan tikai vienā no šīm dienām), balvā saņems jaunāko putnu vērošanas dižpārdokli – kaiju noteicēju «Gulls Simplified: A Comparative Approach to Identification». Būs arī citas nominācijas:
25. un 26. decembrī Ķīpsalas hallē, Rīgā, norisināsies Rīgas Ziemassvētku koncerts. Tajā kopā ar ģitāras virtuozu Kasparu Zemīti, populāro etnomūzikas grupu «Tautumeitas» un izcilajiem operas solistiem Jolantu Strikaiti, Mihailu Čuļpajevu uzstāsies Vidzemes Augstskolas un Valmieras Kultūras centra jauniešu koris «Skan», Valmieras Mūzikas skolas koris «SolLaRe», Carnikavas jauktais koris «Vēja balss», Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas zēnu koris, svētku kamerorķestris un pavadošā grupa. Diriģenti – Rūdolfs Bērtiņš un Jurģis Cābulis. Mākslinieciskais vadītājs – Rūdolfs Bērtiņš, režisors un scenogrāfs – Reinis Suhanovs.
Valmieras Valsts ģimnāzijas 1999. gada skolotāja Igora Bērziņa izlaiduma klases, iespējams, viens no talantīgākajiem un radošākajiem absolventiem Didzis Veinbergs šonedēļ globālajā tīmeklī ietvītojis ļoti dziļdomīgu atziņu: «KNAB Adventes kalendārs pārliecinoši ir pats labākais Adventes kalendārs.» Viņam nevar nepiekrist. Pieļauju, ka viņa vēstījumu Latvijā pavairojuši ļoti daudzi līdzīgi domājošie.
Vīriņi ar garu, garu baltu bārdu un sarkanos mēteļos pašlaik rosās visapkārt. Dāvanu maisi būs pilni. Nav prātīgi tagad pēc darba iet lielveikalā, lai nopirktu kaut ko apēdamu. Redzot, kā ļaudis drūzmējas pie plauktiem un kasēm, vakariņas uzreiz var atcelt. Ja Ziemassvētkos gribas izbaudīt iepirkšanās trakumu, tad viss jau notiek, jo informācijas plūsma, kur, ko, par cik pirkt, ir tik milzīga, ka izvēlētajā virzienā tikai jādodas. Ziņu portāli un sociālie tīkli ir pilni ar ieteikumiem, kā pirkt, kā tērēt, un ne mazāk ir aizdevēju reklāmu, kas gatavi piepildīt naudas makus, lai dāvanu kalni ir mājās un vēl arī parādu nasta pār pleciem.
Goda vietā daudzās ģimenēs Ziemassvētku laikā tiek celta eglīte, zem kuras Salavecītis saliek sarūpētās dāvanas. Kāds to iegādājas podiņā, lai vēlāk izstādītu savā mājas pagalmā, kāds to dodas nocirst pats Latvijas valsts mežu vai savā īpašumā, bet kāds to izvēlas iegādāties.