Atzīmējot Valmieras un mūsu novadu sadarbības divdesmitpiecgadi ar Gīterslo apriņķi, Rūjienas kultūras namā atklāja vācu mākslinieka Riharda Celenkas gleznu izstādi.

Ar vēja dziesmu saulstaru vijolēs un lietus pārspīlēto dušu aizskrējis Dzejas mēnesis. Rencēnu pamatskolā ar tās vēsturi iepazinās gan mācību stundās, gan brīvajā laikā. Izstādē tika izlikti rencēniešu uzrakstītie un skolas absolventu radītie darbi dažādos Latvijā rīkotajos literārās jaunrades konkursos. Lai minam ievērojamākos: par Ausmu Gavari, Ilzi Tīliku, Vili Cedriņu, Vili Derumu (Zemgaru), Vili Āboltiņu, Martu Grimmu, Modri Miervaldi Medni.

Valmieras muzeja Izstāžu namā 6. oktobrī pl. 17 atklās Ievas Lapiņas-Strazdītes gleznu izstādi «Starptelpa».

Valmieras muzeja Izstāžu nama 2. stāva zālē no 6. oktobra līdz 11. novembrim būs skatāma izstāde no Valmieras muzeja krājuma «Jānim Kalmītem 110».

«Vairākās tikšanās reizēs gan ar uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem aktualizētas un arī paši esam identificējuši vairākas problēmas, kas skar satiksmes infrastruktūru. Tas ir gan auto stāvvietu, gan velo infrastruktūras, gan gājēju drošības jautājums. Lai neveidotos situācija, ka attiecīgie risinājumi tiktu pa gabaliņam lipināti kopā, dzima doma, ka nepieciešams izstrādāt visaptverošu dokumentu jeb pētījumu par Valmieras satiksmes infrastruktūru kopumā — autotransportu, gājējus un velo satiksmi, drošību, īpaši koncentrējoties uz centra zonu un pilsētas kritiskajiem punktiem.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība uzņēmusi Kipras skolotāju arodbiedrības delegāciju, kas no 10. līdz 15. septembrim viesojās Latvijā.

Darīt labu vajag katru dienu. Labdarības akcijas gan populārākas kļūst Ziemassvētku laikā, taču viena no tām — «Zvaigzne austrumos» — aizsāksies 1. novembrī, un tajā aicināts iesaistīties ikviens, kam rūp to bērnu dzīve, kas kļuvuši par kara bēgļiem.

Mūsu valstī latviešu valodas lietošana noteikta ar likumu, tāpēc joprojām, maigi sakot, ar neuzticību tiek uztverta ikviena iespējamā atkāpe no šīs normas. Lai atceramies, kādas pretenzijas pavisam nesen izsauca ietekmīgās Ārvalstu investoru padomes pieprasījums pēc oficiālas angļu valodas izmantošanas valsts pārvaldē. Protams, te fonā ir pamatīgu investīciju (ne)ienākšana vietējā biznesā, taču valsts valoda tomēr ir valsts valoda, ar kuras lietošanu vismaz pagaidām nākas rēķināties. Investoru viedoklis — obligāta latviešu valodas izmantošana viņiem šeit ir «nevajadzīgs procesu pagarinājums laika izteiksmē», un visā pasaulē taču joprojām spēkā aksioma time is money.*

Lai arī sociālistiskā sacensība starp brālīgajām padomju republikām palikusi teju trīs gadu desmitu senā pagātnē, joprojām, bet nu jau brīvajā Eiropā, mīlam samēroties kapitālisma sasniegumos ar kaimiņiem, ka, lūk, Igaunijā algas lielākas, savukārt Lietuvā produkti lētāki, retoriski vēršoties pie valstsvīriem — kāpēc tā vēl nav pie mums.

Piektdien vairāk nekā 300 Eiropas pilsētās tika atzīmēta Zinātnieku nakts. Tradicionāli arī Valmiera ir šo pilsētu vidū, un arī šogad durvis interesentiem ar vienotu tēmu — Zinātnes sasniegumi — ideju avots inovācijai — vēra Vidzemes Augstskola, kā arī Valmieras Bibliotēkas bērnu apkalpošanas nodaļa.