Mākslinieka 80. jubilejas izstāde Valmieras muzeja Izstāžu nama abos stāvos vēl atvērta līdz 27. martam.  Kopš 3. februāra tajā pabijuši gandrīz četrsimt apmeklētāji.

Pēc publikācijas Pie kritiskās virāžas esmu saņēmis vairākus Liesmas lasītāju ierosinājumus turpināt rakstā minēto problēmu šķetināšanu. Tā kā daudz kas no sarunas ar RODŽERU LODZIŅU vienā lappusē nebija satilpināms, varu piedāvāt viņa domas ne tikai par bobsleju, bet arī par citiem sporta veidiem.

PAR ARHĪVA GALVENAJIEM UZDEVUMIEM UN FUNKCIJĀM STĀSTA DIREKTORE AIJA PELĒKĀ.

1964. gada 1. aprīlī stājās spēkā Latvijas PSR Ministru Padomes lēmums par valsts arhīvu tīkla reorganizāciju, kā rezultātā likvidēja rajonu un pilsētu arhīvus, izveidojot  vienotu valsts arhīvu ar 10 filiālēm, tai skaitā Valmierā. 

SANTA KROGZEME ir jaunākā darbiniece šajā zinošo dāmu pulciņā: galvenās arhīvistes amatā tikai kopš 2022. gada septembra.

Livonijas karš (1558-1583) ilga divdesmit piecus gadus.

Mācības mākslinieku studijās

Pamatīgi kļūdījies ir mākslas vēsturnieks Helge Kjellīns (Čellīns), kurš mākslinieku uzskata par pilnīgi neizglītotu primitīvu ( Helge Kjellīns. Latviešu māksla. Valters un Rapa, Rīga. 1932., 48.lpp.) 

Fragmenti no JAUTRĪTES PUTNIŅAS memuāriem «Saules mūzika»

No pagasta bibliotēkas līdz citizen science

Zinātniskais darbs, ko veic plašas sabiedrības pārstāvji, bieži sadarbojoties ar profesionāliem zinātniekiem un zinātniskām institūcijām vai to vadībā, — tā Oksfordas angļu valodas vārdnīca definē amatierzinātnes (citizen science) jēdzienu. Eiropas Komisija skaidrojusi: iedzīvotāji var piedalīties šajā pētniecības procesā dažādos veidos — kā novērotāji, kā finansētāji, viņi var analizēt datus vai paši tos ražot.

Aizvien biežāk medijos dzirdam ne vien par klimata un citām pārmaiņām dabā, bet arī to, kas tiek darīts, lai tās mazinātu. Tāpat izskan aicinājumi rīkoties ikvienam – šķirot atkritumus, neēst gaļu, iegādāties elektroauto, nepirkt lietas, ko mums nevajag, utt. Pareizo, dabai draudzīgo rīcību saraksts kļūst garāks. Jau tagad dzīvojam un domājam nedaudz citādi nekā pirms gadiem divdesmit. Vērojot apkārt notiekošo, rodas sajūta, ka būs jāmainās vēl. Par to, kādas ir tendences dabas aizsardzībā, klimata pārmaiņu mazināšanas politikā un ar to saistītajās jomās, runājām ar Pasaules Dabas fonda (PDF) direktoru Latvijā Jāni ROZĪTI.