Meņģelē teic, ka viņiem vecākie lauku sporta svētki Latvijā, šogad kādi 68. jau esot. Matīšiem tāpat sporta svētku tradīcija ir sena, vismaz vēstures avoti vēsta, ka jau no pēckara gadiem sākuši, ap 1947. gadu. Tik senu tradīciju nevar neturpināt! 60. gados pat atsevišķi organizēti bērnu un pieaugušo sporta svētki. Vienmēr ir bijuši svētki, turnīri, sacensības, galda spēles — svētki pašiem sev, lai mūsu komandām būtu, kur uzspēlēt.

Burtnieku ezera svētkos, turpinot 2017. gadā Burtnieku novadā un airēšanas slalomā vēsturiski iesākto, norisinājās sacensības airēšanas slalomā — Burtnieku novada čempionāts.

Cilvēks ir interesanta būtne. Viņš zina, ka ir likumi un noteikumi, kuri jāievēro. Tāpat  zina, ka likumu un noteikumu nezināšana neatbrīvo no soda. Bet tāpat viņš šos paša drošībai veidotos noteikumus un likumus brīžiem apzināti, retāk neapzināti pārkāpj.

Latvijas sportistu, treneru un sporta organizāciju atklātā vēstule valdības un politisko partiju pārstāvjiem

Valmieras sākumskolā un Valmieras Valsts ģimnāzijā norisinājās ikgadējā pedagogu izglītības konference, kurā piedalījās 441 pedagogi. Tās moto bija: vārdi māca, piemēri aizrauj. Pedagogi tā laikā varēja apmeklēt 15 dažādas nodarbības pēc pašu izvēles. Atklāšanā pedagogus uzrunāja Valmieras pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Ričards Gailums, Kocēnu novada domes priekšsēdētājs Jānis Olmanis, Valmieras Izglītības pārvaldes vadītāja Iveta Pāže un Kocēnu novada Izglītības pārvaldes vadītāja Ieva Stiģe.

Vidzemes plānošanas reģions no 24. augusta līdz 25. septembrim izsludina uzņēmējdarbības projektu konkursu, lai sniegtu finansiālu atbalstu remigrantiem uzņēmējdarbības uzsākšanai vai attīstīšanai Vidzemē.

Trešdien, 26. septembrī, plkst. 18.30 Valmieras Tūrisma informācijas centrs aicina uz Ceļotāju stāstu vakaru, kur apmeklētājiem būs iespēja domās aizceļot uz vienu no Eiropas mazāk zināmajiem reģioniem — Balkānu valstīm. Balkānu valstu savdabīgo pievilcību atklās un savā ceļojumu pieredzē dalīsies aizrautīgais ceļotājs un pasākumu organizētājs Kārlis Melngalvis.

Zināms, ka visām iestādēm ik pa laikam jāiztur noteiktas pārbaudes. Arī mums, muzejiem. Paralēli visiem ikdienas darbiem un pasākumiem jāspēj sagatavoties akreditācijas komisijas vizītei. No vienas puses šķiet — kam tas viss vajadzīgs? Bet patiesībā, paskatoties tā pamatīgāk, saprotam, ka tā iespējams visu salikt pa plauktiņiem. Sakārtot to, kam mazāk bijusi pievērsta uzmanība, kas apaudzis putekļiem.

«Kā zināms, mūsu novads sastāv no diviem – Naukšēnu un Ķoņu – pagastiem,» stāstījumu par Baltijas ceļa tradīciju uzsāk Ķoņu pagasta pārvaldes vadītāja ŅINA KRASTIŅA. «Ķoņu pagasts ir mazāk zināms, pazīstamākas ir Ķoņu dzirnavas, taču mums ir latviešu  tautai ļoti svarīga piemiņas vieta – Unguriņu robežpunkts. Pirms daudziem, daudziem gadiem divas lielvalstis 23. augustā vienojās par savu ietekmes sfēru sadalīšanu, bet krietni nesenākā pagātnē pirms 29 gadiem arī 23. augustā trīs Baltijas valstu cilvēki, lai tomēr parādītu pasaulei savas brīvības alkas, vienojās akcijai «Baltijas ceļš», sadodoties rokās 670 km garumā no Viļņas līdz Tallinai. To atzīmējam ik gadu. Kā katrreiz pirms šiem  svētkiem, Ķoņu pagasts sakārtoja šīs vietas, liels paldies arī mūsu autoceļu uzturētājiem, kas nāca talkā, lai būtu cilvēkiem patīkami.

Šogad Ķoņu kalna svētki pavisam silti, bet ar vētrainiem elementiem, kā ierasts, jūlija pēdējā sestdienā apdzīvoja drumlina augstāko punktu.