Mākslinieki Kurzemnieki sevi kā ģimeni šogad Latvijas mākslas vidē pieteikuši kā vienotu veselumu. Tagad izstāde «KOPĀ/tālāk» skatāma arī Valmierā, mākslas galerijā «Laipa».

Kas ir Sventes muiža, tas noteikti ir skaidrs kādreizējiem latviešu garākā seriāla skatītājiem, jo vienā no tā posmiem kaislības risinājās tieši tur. Pārējie varbūt zina, ka skaistajā namā Augšzemē, Sventes pagastā netālu no Daugavpils, ir grezna naktsmītne ar restorānu un citiem jaukumiem, bet var piebilst, ka piedevās turpat blakus ēkā ir savdabīga izstāde — kara tehnikas kolekcija.  Var skatīties, aptaustīt, droši vien arī kaut kur iesēsties. Todien pusaudži fotografējās kā aptrakuši, bet nopietnāki vīri cilāja atmiņas par padomjlaika sboriem, neaizmirstot nevērīgi izmest: nu, ar šitādu es pulka reižu braucu...

Naukšēnu Cilvēkmuzeja krājumu speciāliste DIĀNA GLUŠONOKA mūs sagaida ar pamatotu pārmetumu, ka sen neesam ciemojušies, tāpēc ar skubu cenšamies laboties, uzmanīgi ieklausoties viņas stāstījuma katrā teikumā.

Aizvadītās nedēļas nogalē Valmierā divdienniekā viesojās Liepājas hokejisti. Pirmajā spēlē viesi valmieriešus atstāja sausā ar 0:2. Toties otrā dienā valmierieši sagādāja sezonas pirmo zaudējumu Liepājas hokejistiem ar rezultātu 6:3.

Otrdienas vakarā mūsējie Triobet BBL čempionāta B grupas kārtējā mačā apspēlēja Valmieras vīru basketbola vēsturē pirmos oficiālos pretiniekus no Baltkrievijas — Gomeļas komandu Borisfen. Savā laukumā valmieriešiem sanāca ne tā rezultatīvākā spēle, taču šoreiz galvenais bija punkti par trešo uzvaru piecās spēlēs turnīra tabulā.

9. novembrī Latvijas valsts svētku gaidās Latvijas Bērnu un jauniešu invalīdu sporta federācija (LBJISF) rīkoja VI  tradicionālo sporta festivālu «Nāc un sporto sev par prieku!».

Līdzīgi kā daudzās citās Eiropas valstīs, arī Latvijā ASV republikāņu nestandarta kandidāta Donalda Trampa ievēlēšana par Savienoto Valstu nākamo prezidentu ir radījusi paniskus noskaņojumus politiskās elites vidū. Gandrīz visiem šķiet, ka Trampa ievēlēšana nozīmē, tautas valodā izsakoties, ziepes, tikai nevienam nav īsti skaidrs, kādas.

Savu vectēvu, mammas tēvu Frici Upesleju neesmu redzējusi. Viņš jau sen atdusas dzimtas kapos «Čāpātājos» Saldū, kur 11. novembrī — Lāčplēša dienā — svecīti viņam aizdedz mana māsīca. Man, dzīvojot Latvijas otrā pusē, nekas cits neatliek, kā šajā dienā iedegt sveci logā vai arī Valmieras Pilsētas kapos pie baltajiem krustiem.

To, ka katram latvietim sava tautasdziesma, esam dzirdējuši jau labi sen, bet vakardienas pasākuma kontekstā uzzināju vēl iespaidīgāku skaitli: universitātes Latviešu folkloras krātuvē (LFK) Rīgā glabājas ap trim miljoniem folkloras vienību — rokraksti un zīmējumi, fotogrāfijas, skaņu un video ieraksti.

Neskaitāmi radošas pieejas caurvīti rakstu un zīmēšanas darbi, klasēs un ģimenēs izdiskutēti, no jauna atklāti fakti par Latvijas laukiem un tajos rodamajām bagātībām. Tas viss deviņu mēnešu garumā virmoja daudzās skolās un ģimenēs, kuras aktīvi iesaistījās Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) rīkotajā konkursā «Šodien laukos».