Tuvojoties jaunajai basketbola sezonai, sākusies komandu un dalībnieku pieteikšanās tradicionālajam amatieru turnīram — Valmieras Pilsētas čempionātam basketbolā 2018./2019.

Šonedēļ «Gerharda ministrija» (pavisam drīz tā droši vien sauksies pavisam citā uzvārdā) rīkoja ikgadējos tradicionālos pasākumus valsts un pašvaldību piedāvāto e-pakalpojumu uzstājīgākai reklamēšanai Latvijas sabiedrībā. Tik tiešām vajadzīga un neatliekama lieta. Tikai, šķiet, arī pašam uz sevi paraugoties, tāda viegli bezcerīga...

Līdz ar septembri un skolas sākumu pilsētas ielas kļūst pilnākas gan ar gājējiem, gan autobraucējiem. Steidzamies darbos un uz skolām, pēcpusdienās vecāki ved bērnus uz pulciņiem un ne tikai.

Astoņu valstu pārstāvji, kurās darbojas kopienu fondi, šajā nedēļā apmeklē Latviju.

Pēc divām divām nedēļām notiks Saeimas vēlēšanas, tāpēc «Liesma» devās aprunāties ar jaunieti, kas aktīvi iesaistās politiskajos procesos Latvijā, gan Eiropā. Tikšanās ar LIENI ZĪVERI noritēja drēgnajā nedēļas sākumā. Viņa ierodas košā lietus mētelītī pēc sapulces Valmieras Jauniešu domē, kurā risinājušās diskusijas un plānoti nākamie darba uzdevumi. Bez tam jauniete mācās Valmieras Valsts ģimnāzijas 12. klasē, dejo TDA «Gauja», kā arī iesaistās Eiropas Jaunatnes parlamentā.

Valmierā durvis vērusi «Čaklās bites bode», kurā katram pilsētas iedzīvotājam un ciemiņam ir iespēja izdarīt sociāli atbildīgus pirkumus.

Lai sekmētu izlietotā stikla iepakojuma nodošanu pārstrādei un mudinātu cilvēkus apmeklēt šķiroto atkritumu nodošanas laukumus jeb  ekolaukumus, SIA «ZAAO» (ZAAO) augustā rīkoja akciju «Stiklloto».

Šogad fonds «Sibīrijas bērni» mudināja ceļā doties tos latviešus, kuru vecāki izsūtījuma laiku pavadīja blakus Amūrai. Tolaik ļoti jaunā pilsētā, kuru pa daļai izsūtītie arī būvēja – Blagoveščenskā.

Priede Gada koks bija pērn. Tad daudz rakstīju par tuvumā un tālumā esošajām izcilniecēm. Taču tikai nesen uzzināju, ka esmu parādnieks: neko neesmu stāstījis par Kaķa dižpriedi, kuru īpašo koku zinātājs Guntis Eniņš ir nosaucis pat par visu mūsu priežu vecmāmiņu. Dižpriedēm nosaukumus parasti piešķir pēc tuvāko seno māju nosaukuma.

Nu jau daudzas vasaras, kad Gaujā ūdens  līmenis ir pietiekami zems, cenšos ar spiningu vai arī bez tā pa upes vidu  aizbrist no Kazu krācēm līdz pat Stāvajiem krastiem. Eju pret straumi, jo nesaduļķotajā ūdenī labāk var redzēt straumes veidotās smilšu trepes un jau iztālēm izraudzīties seklākās vietas, arī pamanīt, kur izveidojies pārāk liels dziļums.