Kas pašas rokām darināts
Pirmo apsveikuma kartīti LIGITA KRIEVIŅA izgatavojusi vien pirms pāris gadiem, lai pārsteigtu jubilejā kādu no saviem draugiem, bet nu jau šī nodarbe kļuvusi par nopietnu aizraušanos, kura nomierina, ļaujot sakārtot domas. Izrādot jaunāko kolekciju, Ligita atklāj, ka vienas kartītes tapšanai nepieciešams smalks roku darbs stundas garumā, bet pats interesantākais šajā stāstā ir paradokss, ka klasiskie rokdarbi — adīšana, tamborēšana — viņas straujajai dabai vienmēr bijuši vienaldzīgi, taču ar kartītēm esot pavisam citādi — šovasar pacietīgi gatavotas galda kartes māsīcas, pēc tam arī dēla kāzām.