Šonedēļ Latvijas valdība beidzot ķērusies nopietni klāt jautājumam par kontrolpaketes iegūšanu no kompānijas Latvijas gāze nodalītajā uzņēmumā Conexus Baltic Grid, kas ir reālais saimnieks gan gāzes maģistrālajiem pārvades tīkliem, gan Inčukalna pazemes gāzes krātuvei. Lai šo nodomu īstenotu, akcijas nāksies atpirkt no Krievijas gāzes giganta Gazprom, no tam pietuvinātā it kā Latvijas uzņēmuma Itera Latvija un no Vācijas kompānijas Uniper Ruhrgas. Darījuma vērtība tiek lēsta uz 200 miljoniem eiro. Daudz vai maz tas Latvijas valsts maciņam? Nu, tā ir apmēram 1/40 no mūsu valsts gada budžeta, kuru ar pārsteidzošu konsekvenci ik gadu uz arvien jaunu un jaunu nodokļu paaugstināšanas variantu bāzes veido katrs nākamais Finanšu ministrijas boss, lai no kuras partijas arī būtu nācis...

Atkrāpies, kā zināms, ir pretkrāpšanās kustība, kurā vienotā frontē  apvienojušās ne tikai Latvijas valsts iestādes, kas ikdienā cīnās pret krāpniecību dažādās jomās, bet arī Latvijas iedzīvotāji un organizācijas, kas ar pilsonisku atbildību iestājas pret jebkāda veida un apmēra krāpšanos. Plašāk par šo kustību un to, kā ikvienam tajā iesaistīties, var uzzināt www.atkrapies.lv

Otrdien Valmieras pilsētas vēlēšanu komisijai tika iesniegts pirmais deputātu kandidātu saraksts 3. jūnijā paredzētajām pašvaldību vēlēšanām.

Festivālā «Nāc līdzās!» Valmieras kolektīvi ieguvuši laureātu godu un iespēju piedalīties Ziemassvētku labdarības koncertā.

«Esmu caur un caur strādājis lauksaimniecībā un neko citu droši vien nemāku,» stāstījumu par savu nonākšanu SIA Naukšēni valdes priekšsēdētāja krēslā uzsāk JURĢIS KRASTIŅŠ.

Lai arī visus biznesa noslēpumus SIA Naukšēni galvenā grāmatvede MĀRĪTE KAMZOLA nesola atklāt, tomēr viņa arī neslēpj, ka uzņēmums par spīti piena cenu kritumam spējis noturēties virs ūdens:

«Pa Lieldienām pie mums ciemojās draugi — Valmieras invalīdu biedrības Atspēriens 26 biedru delegācija,» jaunajās telpās kultūras namā mūs laipni uzņem Naukšēnu novada sociālā dienesta vadītāja RŪTA PŪCE. «Ciemiņus ar dziesmu sagaidīja Indra, īsu uzrunu teica novada priekšsēdētājs, paužot prieku par šo sadraudzību. Tā kā valmierieši ir ļoti labi dziedātāji, viņi nebija skubināmi uzdziedāt kopā ar mūsu ģitāristu Raiti. Mūsu meitenes bija pagatavojušas olu un zaķi, ko dāvinājām viņiem Lieldienās. Pēc svinīgās sagaidīšanas un dziesmām devāmies uz Cilvēkmuzeju, kur Diāna pastāstīja par Naukšēnu disko un citām mūspuses īpašajām iezīmēm, bet šūpolēs tika izšūpinātas abas priekšnieces, par ko šūpotājs tika apbalvots ar cimdu pāri. Viesiem parasti pirmais jautājums — vai jums ir šūpoles, tā ka visi tika izšūpoti un odi viņus nekodīs. Viņi arī nemelos, jo olas, sekojot seniem ticējumiem, ēdām ar sāli. Lai arī daži no ciemiņiem jau bija viesojušies Naukšēnu Cilvēkmuzejā, viņiem gan ekskursija un pastaiga no kultūras nama līdz muzejam un atpakaļ, gan olu ripināšana pļaviņā, olu kaujas un citas atrakcijas ļoti patika, jo tādos brīžos nav jādomā tikai par savu slimību, bet jāprot priecāties par dzīvi.

Šīs Lieldienas bija neierastas Ķoņu pagastā, kur par šo svētku tradīcijām savā zemē un pasaulē stāstīja divi brīvprātīgie no Vācijas – Enno Valkenforts un Emīlija Zīverte – viņus bija uzaicinājusi kopīgā darbā Valmieras novada fondā iepazītā Egita Podniece, kas nesen Ķoņu kultūras dzīves vadītājas un bibliotekāres postenī nomainījusi Marutu Krastiņu.

Sociālās korekcijas iestādē Naukšēni 11. aprīlī pirmo reizi notika pasākums «Izklausies redzēts», par kuru pārdomās dalījās bargā žūrijas locekle, direktora vietniece URZULA KRONBERGA:

Šis mēnesis Valmieras vīru korim IMANTA īpašs. Vispirms ar to, ka 1952. gada 22. aprīlī — dzimšanas diena. Kora 65 gadu aprīļos bijis ļoti daudz notikumu. Kopkoncerti, protams, galvenokārt ar sieviešu koriem: Kokle un Jumara (Valmiera), Kalme (Limbaži), Minjona (Rīga). Vaiva (Talsi), Vizma (Dobele), arī Cantare no Tartu. Īpašs prieks bijis dziedāt kopā ar 5. vidusskolas zēnu kori. To vadīja Ausma Āboliņa. (Skumji, ka Valmierā laba zēnu kora vairs nav.) Te nedaudzi notikumi. Neminot pat ierakstus Latvijas Radio un televīzijā.