Masu medijos netrūkst informācijas, ka kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā degviela, un ne tikai, ir stipri lētāka.

Iepriekšējās nedēļas nogalē Latvijas iedzīvotājiem bija iespēja uzzināt daudz jauna un interesanta par vadošu darbinieku personiskajām attiecībām ar naudu tādā iestādē kā Valsts ieņēmumu dienests (VID). Un, ja var ticēt sabiedriskajai televīzijai (bet šajā gadījumā nav īpašu iemeslu neticēt), minētās attiecības ir, teiksim tā, visai savdabīgas.

Vakar satiku kādu valmierieti, savulaik aktīvu tautfrontieti. Abi kopā bijām todien, pirms ceturtdaļgadsimta, barikādēs Rīgā, Dzirnavu ielas cietoksnī. Šajā objektā bija vismaz pāris simti cilvēku, taču es diez vai šodien varētu nosaukt vārdā kaut pusduci no viņiem. Bet tas bija tikai pirms 25 gadiem, mūsu pašu valstij tik īpašajā laikā!

Valmieras un Gīterslo apriņķa Vācijā sadraudzība līdz administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai 17 gadus bija pierādījusi savu stabilitāti un attīstības iespējas, līdz 2009. gadā tika izveidota biedrība abu apriņķu sadarbībai, kurai aizsācies jau 24. gads.

Potenciāli piesārņoto vietu sarakstā iekļauta arī teritorija Dzelzceļa ielā 9 Valmierā, kur savulaik atradusies SIA «Valmieras siltums» mazuta saimniecība. Turpat divdesmit gadus šajā vietā nekas nenotiek, taču, tā kā teritorija nav izpētīta, to joprojām nav iespējams izmantot.

Iestājies laiks, kad acis gandrīz vienlaikus jāgroza vismaz trijos leņķos — skatoties augšā uz sniegainajiem jumtiem un baidoties, ka kāda lāma neuzkrīt uz galvas, raugoties zem kājām, lai nenokristu uz slidenajām ietvēm, un ar vienu acs stūrīti vērojot, vai netuvojas mašīna, kas tevi, gājēju, no galvas līdz kājām nošķiedīs ar sāļu sniega putru vai ūdeni.

Pirmdien Valmieras Rotari kluba kārtējā sanāksmē rotariešu mītnes vietā kafejnīcā Rātes vārti, kā tas jau katru gadu janvārī ierasts, atkal ciemos bija talantīgi jaunieši no visām astoņām bijušā Valmieras rajona vidusskolām un ģimnāzijām.

Tā «Vaidavas Keramika» pašmāju un ārzemju tirgum piesaka savu jauno māla trauku kolekciju «Zeme», anotācijās uzsverot, ka tie ir trauki, kuros apvienojas Latvijas keramikas tradīcijas ar vēlmi pēc ziemeļnieciski kautra estētiska baudījuma. Kas vēl pašlaik top nelielajā ražotnē? Stāsta ģimenes uzņēmuma vadītājs MIKS BALODIS.

Uz sarunu Juris Jakovins atsteidzas  ar stetoskopu pār kaklu. Pasmejam, ka šalles vietā, bet savā ziņā stetoskops kaklā, recepšu žūksnis, pildspalva un telefons krūšu kabatā ir viņa atpazīstamības zīme.  Ar ģimenes ārstu Jakovinu runājam pāris dienas pēc viņa pusapaļās jubilejas. Tā kā esam tās paaudzes cilvēki, kuri zina, ko nozīmē laiku mērīt piecgadēs, tad likumsakarīgi šķiet, ka pēdējā piecgade Jakovinam nav bijusi viegla. Viņš gan ironizē, ka sanācis daudz pastrādāt, daudz atpūsties un tikai mazliet pabojāt nervus.

Namam topot60. gadu vidū Valmieras centrā 43. celtniecības pārvalde veido kultūras namu. Un 1965. gada jūnijā jaunceltnē sarunāta tikšanas ar celtniecības vadītāju Annu Ivbuli.