«Kā esmu savā istabā, tā vienmēr ieslēdzu Latvijas televīziju, on-line klausos radio. Ir reizes, kad nopērku rupjmaizi un kefīru, bet vienmēr man uz galda vai uz palodzes ir puķes. Es atteikšos no kāda našķa, bet par to mārciņu nopirkšu narcišu pušķi un likšu vāzē,» saka valmieriete GITA OZOLA, kura jau desmito gadu strādā Normandijas salās. Viņas pagaidu mājas visu šo laiku ir Gērnsijas sala, un iepriekšminētais ir tas minimums, kas no latviskās dzīves izjūtas ļoti nepieciešams ikdienā.

Noslēgusies Latvijas izglītības iestāžu vēstures muzeju skate - konkurss «Skolas izcilo personību galerija». Kara muzejā notika paveiktā apkopojums. Skatē iesaistījās 31 Rīgas un 6 Latvijas reģionu skolu muzeji. Pirmās kārtas vērtējumi notika uz vietām, bet noslēgumā pulcējās izcilnieki. Pasākumu atklāja Latvijas Skolu muzeju biedrības valdes priekšsēdētāja, Valmieras Valsts ģimnāzijas skolotāja Ineta Amoliņa un Rīgas izglītības iestāžu vēstures muzeju metodiskās apvienības vadītāja Zinaīda Soboļeva.

15. maijā Latvijā un pasaulē atzīmē Starptautisko ģimenes dienu

Šodien Latvijas Dabas muzejā ir apskatāma izstāde «Tulpes 2015»,  kurā tieši šo ziedu mīļotāji var aplūkot ap 400 dažādību. Nedēļas nogalēs tulpju savaldzinātie var steigt uz Rundāles pili, lai apskatītu, kāds krāšņums saplaucis pils dārza plašajās dobēs. Droši vien kāds no jums šopavasar pabija Lietuvā, Burbišķu pils parkā, kur tradicionāli svin Tulpju svētkus, varbūt bija tik laimīgs, ka pasēdēja kādā Stambulas parkā vai izstaigāja Keukenhofas dārzus Nīderlandē, jo tieši ar šīm valstīm saistāma tulpju izcelsme un skaistā zieda attīstība. Ne velti holandiešiem ir paruna: «Tulpe ir visskaistākā puķe, tādēļ tas, kurš viņu neciena, ļoti smagi zaimo Dievu», bet par Centrālo Āziju un Turciju ir liecība, ka tulpe savu vārdu aizguvusi no turku vārda «tulbend», tas nozīmē turbāns (cepure, ko tajā laikā lietoja Turcijā). Zieda forma atgādina šo cepuri.

Krāšņākā puķu dobe Valmierā, manuprāt, pašlaik ir tirgus laukums. Tomātu un citu stādu zaļums vakar te ziedu krāsainības priekšā pat pazuda. Taču arī tad starp ziediem ar savdabīgām no koka sprungulīšiem veidotām puķu  mājiņām uzmanību piesaistīja no Trikātas vestās un Agitas piedāvātās petūnijas, verbenas, pelargonijas. Vīrs Ando vairāk nekā pussimtu šādu ietērpu puķēm darinājis. Nu jau par 15 vai 16 eiro (atkarībā no puķes) vai visas būs izpārdotas.

Sākšu ar abu virsraksta vārdu skaidrojumu saprotamā valodā. Mehatronika šodien ir dikti gudra joma, ko jau dažus gadus apgūst Vidzemes Augstskolā un ko — vidējās profesionālās izglītības līmenī — pošas mācīt arī Valmieras tehnikumā. Faktiski tā ir dažādu jaunu tehnoloģiju vadīšana ar datora palīdzību. Krietni vienkāršāk ir ar otru vārdu — manuprāt, autodidakts ir tāds cilvēks, kurš līdz savam šodienas zināšanu un prasmju līmenim nonācis, informāciju meklējot pats, pa ceļam uz virsotni arī kādā punā iedzīvojoties.  Pirms pāris mēnešiem Burtnieku bibliotēkā klausoties, kā Jānis uzstājas pasākumā Atrodi savu meistaru, mans šis virsraksts ieskrēja prātā. Jā, smaidot atzīst tikai 31 gadu vecais (jaunais?) JĀNIS ŠATROVSKIS, tas par viņu esot ļoti precīzi teikts.

Ir jauki saņemt dāvanas no tuviniekiem, bet reizēm gadās, ka dāvinātāji ir gluži sveši cilvēki. Jau trešo gadu šādi personiski nepazīstami labdari sagādā patīkamu pārsteigumu Latvijas skolu 5. — 8. klašu skolēniem. Tie ir Monreālas Latviešu sabiedriskā centra dāsnie ļaudis, kuri grib, lai bērni labāk iepazītu valsts vēsturi, braucot ekskursijās, skatot nozīmīgas, interesantas vietas, uzklausot zinošus cilvēkus.

Partijas «No sirds Latvijai» (NSL) kopsapulce par savu Valsts prezidenta amata kandidātu izvirzīja GUNĀRU KŪTRI, Saeimas sekretāra biedru un agrāko Satversmes tiesas priekšsēdētāju (2007 — 2014). Pats pretendents ļoti skeptiski vērtē iespēju tikt ievēlētam vai pat vispār pieteiktam vēlēšanām — izrādās, viņu atbalsta pat ne visi NSL frakcijas deputāti.

Ir darbības,  ko  negribas saukt īstajos vārdos, runāt par tām visiem saprotamā latviešu valodā. Tā pašlaik, kad Laimdotas Straujumas vadītā valdība  secina, ka budžetā neienāk tāds naudas apjoms, kāds bija prognozēts, šo budžetu plānojot un Saeimā apstiprinot,  paziņojumos sāk zibēt uzņēmējus, ierēdņus, jebkuru iedzīvotāju biedējošais  vārdu savienojums «budžeta konsolidācija». Ar to, tieši un konkrēti nepasakot, ka valdībai sāk pietrūkt naudas, lai pildītu visu solīto, mums liek vien nojaust, ka nekas labs atkal nav gaidāms. Visiem mums ir arī atmiņā, ka pirms sešiem gadiem, kad vēl centāmies kaut cik pie vērtības noturēt latu, šie paši vārdi nozīmēja  «jostu savilkšanu» –— nodokļu celšanu un pat algu samazinājumus.

Kamēr daudzu prātus nodarbina domas par reto iespēju savām acīm redzēt pasaulē slavenu gleznotāju darbus un tādēļ pie mākslas izstādes Rīgā  pašlaik veidojas garas interesentu rindas, citu sabiedrības daļu uztrauc pavisam kas cits: kā un no kā pagatavot sev vai savai ģimenei kārtējās pusdienas. Studējot un dzīvojot dinamiskā attīstībā esošajā Valmierā, redzu tomēr cilvēkus, kas nepārprotami dzīvo nabadzībā.