Nākampiektdien, 30. oktobrī, Valmieras teātra Apa­ļajā zālē notiks pirmizrāde Aivona Menčela (Ivan Menchell)  lugai Rudenīgais blūzs, ko iestudē Varis Brasla.

Noslēgusies akcija Labo darbu nedēļa, kuru jau septīto gadu pēc kārtas organizēja labdarības organizācija Palīdzēsim.lv. Šogad nedēļā paveikti 340 labie darbi.

Rudenīgajā laikā, kad klāt ir šķaudīšanas reizes,  lai liksta neturpinātos, jau izsenis labais tonis  esot novēlēt: «Vesels kā rutks!»  Iespējams, par to atcerējušies arī dārzeņu tirgotāji Valmieras tirgū, jo rutku piedāvājums vakar bija diezgan plašs, cenā no 50 līdz 60 centiem par kilogramu.

Kopā ar mammu uzcept cepumus, termosā ieliet zāļu tēju un doties pacienāt uz ielas satiktos, sarunāt ar bērnu, lai viņš atsakās no kāda sava spilvena, segas, kas mazliet nobružāta, lai atdotu to suņukam, kuram patversmē salst, — tie ir labie darbi, kas no cilvēka būtībā neprasa neko, neko neatņemot sev, tu gūsti prieku.

Nu jau Latvija kļuvusi iedzīvotāju skaita ziņā ļoti kompakta — 64 tūkstošos kvadrātkilometru Baltijas jūras piekrastē, arī Rīgas jūras līča malā dzīvo vien nepilni divi miljoni pilsoņu un nepilsoņu ar savu karogu un himnu.

Nereti uz Latvijas ceļiem varam sastapties ar agresīviem autovadītājiem, kuri nepamatoti palielina braukšanas ātrumu, izpilda bīstamus apdzīšanas manevrus, cenšas izaicināt pārējos ceļu satiksmes dalībniekus, kā arī veic citas riskantas darbības. Kā norāda RPIVA rektore Daina Voita, kas darbojas neiropsiholoģijas jomā un ir ieguvusi sertifikātu par satiksmes psiholoģijas pamatkursa apguvi, galvenie iemesli šādai agresijai pie stūres ir stress, slikts garastāvoklis, laika grafiki, kavēšana, kā arī citi personīgi iemesli un no tiem izrietošas sakāpinātas emocijas.

Abas šīs lietas kā pašas svarīgākās, regulējot riteņu savirzi automašīnām, min auto atslēdznieks ar vismaz 25 gadu stāžu tieši savirzes lietās VILNIS SUSEKLIS no SIA Strada auto remonts. Par šo automobiļiem visai būtisko lietu šodienas Rūcamlapas saruna, kuras laikā Vilnis dara savu darbu bedrē zem darba dienas pirmā objekta — Audi markas spēkrata.

Latviešu komponists JURIS KULAKOVS, ko mēdz dēvēt arī par bohēmas lauvu, ir ļoti kolorīta persona, kuras balss tembrs patiesi līdzinās lauvas rūkšanai. Dzelteno izdevumu ietekmē kopš kāda laika Jurim ir uzlikts zīmogs alkoholiķis, aizmirstot patiesās vērtības, ko Kulakovs sniedzis savai tautai. Daudziem nezinot, mūziķis pirms vairākiem gadiem paralēli koncertdarbībai regulāri devies uz Siguldas Romas katoļu baznīcu pie bijušā draudzes priestera un laba drauga Ronalda Melkera, lai ar sirdi un dvēseli spēlētu ērģeles. Tāpat Jurim vēl ir neizsapņota vēlme pašam uzrakstīt simfoniju.

«Saimnieka raupjās, pēc olīv-eļļas un zemes smaržojošās rokas mani noceļ no jumta malas — jau vairākus gadus Saule ir izbalinājusi manas acis un visu Pinhão ainavu es redzu tikai domās. Es dzīvoju reiz atnākušajā tumsā.» Tā domās runā kaķis Nuno no mazas Portugāles pilsētiņas Pinhão.

OJĀRS LŪSIS dzimis un audzis Rūjienā, kur arī Rūjienas vidusskolā pabeidzis deviņas klases. Tad mācības turpinājis Limbažu 18. arodvidusskolā (tagad Limbažu profesionālā vidusskola), kurā apguvis mūrnieka un apmetēja profesiju, bet darba gaitas Naukšēnu kolhozā palīdzējis uzsākt tēvs.