Valsts jubileja Valmierā aizvadīta bez ārēja spožuma. Izņemot varbūt Goda un Gada valmieriešu cildināšanas pasākumu Drāmas teātrī, ko aculiecinieki un paši dalībnieki raksturojuši kā neparasti pārdomātu un saturīgu ar izcilu koncertu piedevās. Diemžēl visiem gribētājiem bezmaksas ielūgumu uz šo notikumu nepietika, tāpat arī ierobežotā vietu skaita dēļ nepietika ielūgumu uz vienu no simtgades filmām Homo Novus, ko valmieriešiem uzsauca Kino Gaisma 3D/Cinema. Atlika vien Latvijas kontūras skrējiens un svecīšu iedegšana Vecpuišu parkā.

13. novembrī, dzejnieka Ojāra Vācieša 85. dzimšanas dienā, jau 16. reizi Carnikavas novada pašvaldība pasniedza O. Vācieša literāro prēmiju dzejā. Šogad par prēmijas laureāti kļuva dzejniece Daina Sirmā, kura naudas balvu – 1000 eiro (pēc normatīvajos aktos paredzēto nodokļu atskaitīšanas) – saņem par savu trešo dzejas krājumu «Dievaines», ko izdevis apgāds «Pētergailis», informēja Carnikavas pašvaldība.

20. novembrī Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks un Vidzemes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Uģis Muskovs sveica valmieriešu Rozīšu ģimeni, kurā tieši 18. novembrī pasaulē nāca meitenīte Alise. Viņa ir Latvijas simtgadē pirmā dzimusī valmieriete.

Arī šogad pēc biedrības «Valmieras – Gīterslo reģionu sadarbībai» iniciatīvas Ziemassvētku tirdziņā Gīterslo (Vācijā) varēs iegādāties Kocēnu novada adītāju un mājražotāju rokdarbus – vairāk nekā 400 darinājumus: vilnas zeķes un cimdus, trušu vilnas pēdiņas apaviem u.c., stāsta novada speciāliste Elīna Upīte.

Latvijas Republikas proklamēšanas 100. gadadienā, 18. novembrī, Vaidavas kultūras un amatniecības centrā notika svinīgs sarīkojums «No Brīvības līdz Brīvībai».

No 5. līdz 11. novembrim Dānijas pilsētā Herningā norisinājās 29. Eiropas sīkdzīvnieku izstāde. Latvijas sīkdzīvnieku audzētāju biedrības «Trusis un citi» sastāvā šajā lielajā izstādē piedalījās arī Kocēnu novada Šķirnes trušu saimniecība «Mežiņi» ar truškopi INGUNU VALDMANI priekšgalā:

Pirms divdesmit gadiem Tezē ciematiņā Francijā, kur bija sapulcējušies Tezē kopienas jaunieši no visas pasaules, kādā no tikšanās grupām bija iekļāvies arī tolaik jaunais beļģis Fransuā Kalē. Kādā vakarā pie ugunskura divi puiši no Latvijas ģitāru pavadījumā dziedāja tautasdziesmas. «Viņi dziedāja tik labi! Un tās ģitāras bija – vau! Katru vakaru pie viņiem sēdēju, un mani pieņēma, iedeva savu ģitāru (esmu mūziķis, spēlējis ar dažādām džeza grupām, pārvaldu dažādus instrumentus, bet mīļākais ir kontrabass). Tur sajutu tādu mieru! Pēc nedēļas visi brauca atpakaļ uz mājām, un latvieši mani uzaicināja ciemos. Man bija jāskatās kartē – kur tas ir, kā uz to Latviju var aizbraukt? Izrādījās, ka tas nav tik vienkārši. Par manu pirmo ceļojumu pie jaunajiem draugiem varētu sarakstīt grāmatu, tas bija amizanti un ilga divas dienas un divas naktis.

Valmieras drāmas teātra izstāžu laipa ieguvusi «jaunu» izskatu: fotogrāfijas no iestudētajām latviešu autoru lugām ir nomainījušas aktieru Ivo Martinsona un Mārtiņa Meiera uzņemtās bildes, kurās iemūžināti mirkļi ar skaistām sajūtām. Izstādē aplūkojamie darbi atspoguļo viņu pasaules redzējumu. Teātra apmeklētāji fotogrāfijas varēs baudīt līdz «Hamleta» pirmizrādei, kas gaidāma 2019. gada aprīlī.

Kad vācu izcelsmes Francijā dzimušais inženieris – izgudrotājs Rūdolfs Dīzels 1893. gadā patentēja sava mūža izcilāko un tehnikas jomā nozīmīgāko izgudrojumu dīzeļmotoru, viņš diez vai varēja iedomāties, ka pret to pēc 125 gadiem visstriktāk iestāsies tieši viņa senču dzimtenē... Vēl vairāk – Vācijā nupat jautājums par dīzeļdzinēju klātbūtni, atsaucoties uz organizācijas Vācijas Vides akcija prasībām, valsts lielākajās pilsētās jau nonācis līdz tiesu namu gaiteņiem!

Latvijas valsts simtgades svinības ir aizvadītas, un mums atkal nākas atgriezties politiskajā realitātē, kur ar prognozējamu izgāšanos ir beidzies Jaunās Konservatīvās partijas (JKP) un tās līdera Jāņa Bordāna mēģinājums izveidot jaunu valsts valdību.