Jaunais gads atnācis ar vēl vienu zaļu sveicienu – caur mūsu naudas maciņiem arvien vairāk tiksim pārliecināti, ka vislabākais auto ir elektromobilis, kas laikam jau savā gaitā pilnībā iztiek bez oglekļa dioksīda izmešiem atmosfērā. Par to gādā attiecīga likumdošana, kas jau stājusies spēkā.
Elektromobiļu uzbrukums auto tirgū turpinās. Pamazām Eiropai tuvojas arī ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmuma Tesla Motors produkcija. Nule amerikāņi sākuši būvēt pirmo Tesla ražotni ārpus ASV – tā taps Ķīnas lielpilsētā Šanhajā, akumulējot investīcijas 4,3 miljardu eiro apmērā. Nu, tāda nopietna ražotne, kuras izmaksas salīdzināmas ar pusi no Latvijas valsts gada budžeta!
Ar trešo mēģinājumu pēc vairāk nekā trim mēnešiem Latvija, visticamāk, beidzot iegūs jaunu valdību «Jaunās Vienotības» (JV) izvirzītā Krišjāņa Kariņa vadībā. Vienlaikus pastāv bažas, ka šīs valdības rīcībspēja virknē jautājumu var izrādīties samērā ierobežota.
Kā ierasts, tradīciju turpinot, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA) gadu mijā atskatījās uz aizejošā gada notikumiem un iezīmēja jaunus uzdevumus kooperācijas attīstīšanai Latvijā.
Ceļu satiksmes un drošības direkcija pērnā gada nogalē radījusi reklāmu kampaņas Izkāp no telefona ietvaros, lai tādējādi cīnītos ar mobilo viedierīču lietotājiem pie stūres. Reklāmas tēli izskatās tiešām briesmīgi, tāpēc nav jābrīnās, ka tie paspējuši izpelnīties kādas māmiņas dusmas un nosodījumu, retoriski kur skatās Bērnu tiesību inspekcija? vēršoties pie raidījuma Bez tabu, jo viņas divgadīgā atvasīte, skatoties multfilmas, pārbaidīta reklāmas pauzē un sākusi nevaldāmi raudāt. Te nu gan jāatzīmē, ka dažas multfilmas mēdz būt vēl briesmīgākas un pretīgākas par CSDD sižetiem, bet Bērnu tiesību inspekcija nez kāpēc nesteidzas ar to aizliegšanu.
Turpinot Latvijas pirmās brīvvalsts laikā iesākto roveru tradīciju – ik gadu doties uz Ložmetējkalnu, lai atcerētos un pieminētu mūsu varoņus – strēlniekus, kas cīnījās par savu zemi Pirmajā pasaules karā, jau 17. reizi skauti un gaidas pulcēsies ziemas sagaitā «Baltais vilks». Kā ierasts, dalībnieku vidū būs arī Kocēnu 38. skautu vienība, kurai dalība šajā sagaitā ir svarīgs ikgadējs notikums.
Valmieras SOS bērnu ciematā svinīgi atklāts Vidzemes ārpusģimenes aprūpes atbalsta centrs. Tas ir viens no pieciem centriem, kas Latvijā darbojas SOS bērnu ciematu asociācijas paspārnē.
Laikā, kad aktīvā darba sezona tūrisma uzņēmējiem jau aiz muguras, projekta «LIVONIJAS KULINĀRAIS CEĻŠ» dalībnieki no dažādiem Vidzemes novadiem aizvadītā gada nogalē tikās ar savas jomas ekspertiem vairākos semināros un konsultācijās. Viņi krāja zināšanas, lai kļūtu sekmīgāki savu pakalpojumu un produktu piedāvāšanā.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) Valmieras un apkārtējo novadu mācību iestāžu arodorganizāciju vadītāji tikās šī gada pirmajā sēde, kas norisinājās svinīgā gaisotnē. Tika pārrunāti aktuālie jautājumi, un biedri atskatījās uz padarīto iepriekšējā gadā, kā arī tika godināti 47 pirmorganizāciju vadītāji, kas darbu organizācijā veic papildus saviem ikdienas pienākumiem.
Skolas procesu varētu salīdzināt ar aisbergu, kur pavisam neliela daļa ir acīmredzama, bet pārējais slēpjas dziļumā. Tas, ko parasti pamana, ir vērtējumi un sasniegumi, atzinības un izcilības, bet ikdienas darba ritums un cilvēku attiecības ir it kā pašsaprotamas un nepiesaista uzmanību. Aisberga neredzamajā daļā slēpjas daudzi citi aspekti, par kuriem var spriest, tikai iedziļinoties. Tā ir gan skolēnu dabiskā tieksme iegūt zināšanas un darboties, gan tas, ka iegūtās balles nav vienīgais skolēnu izaugsmes garants. Vērtēšana iemāca skolēnam vai nu mācīties, vai izvairīties no šī procesa. Praksē pārbaudīts ir atzinums, ka fokusēšanās uz mācīšanos var palielināt sasniegumus, fokusēšanās tikai uz sasniegumiem tos var samazināt. Šodien svarīgs ir arī radošums, ideju pārklājumi, sadarbība un atvērtība, kas nepieciešama ikvienam mūsdienu sabiedrībā. Tikai ar pedagogu erudītu, elastīgu darbu un atsaucīgu vecāku atbalstu skola spēj piedāvāt cilvēkam dzīvē nepieciešamo, tas ir, ne tikai dot informāciju un zināšanas, bet arī veidot pasaules redzējumu, paplašināt skolēna piederības izjūtu – savai ģimenei, klasei, skolai, savai zemei. Tad veidojas jaunā cilvēka attieksme, kas izpaužas konkrētā rīcībā. Ir svarīgi justies piederīgam kādai noteiktai videi, kur ir sajūta, ka esi kā mājās. Tam jāpieliek arī savas pūles. Tāpēc ļoti būtiski ir veidot kopīgas tradīcijas, kuru atbalstīšanā nozīmīga vieta arī ģimenei.