Šoziem sniegs sasniga bagātīgi, kārtu kārtām pamatīgi pārklādams zemi un visu, kas uz tās atradās. Arī drazu, kuru ikdienā daļa no mums atstāj aiz sevis, daudz nesatraucoties par to, ka uz šī paša zemeslodes virsmas segmenta mums arī turpmāk būs jādzīvo. Jo tikai retais laimīgais un naudīgais var ik pa brīdim pārcelties uz, piemēram, kādu civilizācijas saldās elpas vēl neskartu lietus mežu nostūri otrā pasaules malā vai kādu gandrīz vientuļu salu atolu Klusajā okeānā. Kamēr gudri ļaudis ar mediju starpniecību baida mūs ar globālās sasilšanas riskiem, izdomājot arvien jaunas brīnišķīgas pretim turēšanās metodes, mēs, tauta, turpinām mēslot! Pie Gaujas, uz Burtnieka un Vaidavas ezera, tuvākajā mežmalā un, protams, arī pašā mežā, nešķirojot Gaujas Nacionālā parka platības vai kādu jau zviedru no Latvijas atpirktu meža masīvu...

Vakar Valmieras pilsētas pašvaldībā tika sveikti atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma ZAAO īstenotās vides iniciatīvas «100 darbi Latvijai» dalībnieki Valmierā.

Par valmierieti JUSTĪNI BULIŅU esam «Liesmā» rakstījuši ne reizi vien, jo vienmēr tam bijis kāds pamatots iemesls: te viņas neformālais skatījums caur fotoobjektīvu, te iesaistīšanās Baznīcu nakts norisēs, te svētceļojums uz Aglonu, te mākslas galerijas «Laipa» pasākumu organizēšana, te atkal kaut kas cits. Šai intervijai par iemeslu ir fakts, ka pašlaik gados jaunā un radošā personība sevi lieliski apliecina Raunā.

Šodien Valsts sociālās aprūpes centra «Rīga» filiālē «Rīga» notiek kārtējā tikšanās ar potenciālajiem audžuvecākiem. Tādas notiek katru mēnesi.

Valmieras tehnikumā kopš mācību gada sākuma darbību uzsākusi Biznesa skola, kas ap sevi pulcē vairāk nekā 25 audzēkņus.

J. Endzelīna Kauguru pamatskolā ir brīnišķīga tradīcija – bērnus, kas pirmo gadu uzsākuši skolas gaitas, sveikt  100. mācību dienā. Šogad šī diena bija 21. februāris. Tā kā arī man šis ir pirmais gads Kauguru skolā (turklāt kā 1. klases audzinātājai), pārsteigumi sagaidīja arī mani.

Reiz pie Sapām Valmieras-Cēsu šosejas malā atradās dzirnavu ezers, uzpludināts uz Miegupītes – daudzu iecienīta atpūtas vieta, unikāls objekts, pie kā piestāt ceļiniekiem. Cik skaista šī vieta bija, tik traģisks liktenis to piemeklēja – kādā lietainā 1962. gada augusta dienā dzirnavu dambi pārrāva lielas ūdens masas, rezultātā ezers pāris minūtēs aiztecēja uz Gauju, kā vēlāk izrādījās, uz neatgriešanos.

Sala vecis naktī bija gādājis, lai ledus uz Trikātas ezera būtu pietiekami drošs. Nelielais putenis rīta pusē vēl steidza ar baltumu nosegt visu, kas vien nav jāredz, un iepriekšējā sestdienā Trikātā varēja sākties Niedru svētki, pirmo reizi arī šajā pusē. Piepucējot populāro teicienu, jāatzīst, ka trikātieši tādus jau sen bija pelnījuši. Ar to vien, ka Beverīnas novadā ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu tiek realizēts projekts «Trikātas ezers – mūsu kopīgā rūpe». Tā ietvaros, lai novērtētu ezera ekoloģisko stāvokli un noteiktu turpmākos darbus situācijas uzlabošanai, izstrādātu ezera ekspluatācijas noteikumus, kopā ar Vides risinājumu institūta ekspertiem čakli līdzdarbojās arī Trikātas pamatskolas skolēni. Viens no viņu īpašajiem uzdevumiem bija aptaujāt trikātiešus un ieklausīties, kas viņiem sakāms par šo ezeru. Lielākie no projekta veikumiem ir: ezera atveseļošanai demontētas ūdenī pirms gadiem ievietotā siltumsūkņa kontūras (tajās esošā viela bija nokļuvusi ūdenī, radot apdraudējumu ezerā mītošajām dzīvībām), atjaunotas Trikātas pamatskolas attīrīšanas iekārtas, daudzdzīvokļu mājai «Lazdukalni» tādas izbūvētas.

9. marta pēcpusdienā Vaidavas kultūras un amatniecības centrā norisināsies senioru deju kopas Feja 15 gadu jubilejas koncerts Mēs tikāmies martā pirms 15 gadiem.

Ik gadu martā visā pasaulē tiek organizētas Frankofonijas dienas, un arī Kocēnu novada iedzīvotājiem un viesiem jau piekto reizi būs iespēja būt daļai no šī vispasaules notikuma un baudīt Francijas kultūras daudzveidību.