Dzejas dienas šoruden mirdz visu septembri, kā jau Raiņa un Aspazijas simtpiecdesmitgadē. Valmierā un Matīšos — viņceturtdien.

Pagājušās piektdienas vakarā neierasta atmosfēra valdīja Valmieras Biznesa un inovāciju inkubatora (VBII) lielajā zālē — TV kameru fokusā bija improvizēts stacijas perons, uz kura zem uzraksta Vidzeme cits pēc cita kāpa piecu biznesa ideja ideju autori, pavisam 8 jauni cilvēki, gan pa vienam, gan arī divas komandas, lai žūriju pārliecinātu par savas ieceres dzīvotspēju.

Uzdrīkstēties, piedalīties, iesaistīties, sadarboties – šie vārdi raksturo Valmieras 2. vidusskolas struktūrvienības vakara (maiņu) vidusskolas pirmo septembra nedēļu, kad jaunieši nevis mācās klasē, bet piedalās adaptācijas nedēļas pasākumos. Šogad, lai realizētu šo mērķi, skolā tika izstrādāts un Jaunatnes starptautisko programmu aģentūrā iesniegts projekts «Mēs to varam!». Projekts apstiprināts un īstenots Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas valsts programmas 2015. gadam valsts budžeta finansējuma ietvaros.

No šī gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam Latvija bija Eiropas Savienības (ES) prezidējošā valsts. Prezidentūras laikā Latvijā notika dažāda satura sanāksmes un tikšanās, kā arī tika atklāts Eiropas tematiskais gads. Šo ievērojamo notikumu ietekmē «Moto piedzīvojumu klubs apPasaule» sadarbībā ar Ārlietu ministriju 5. — 9. klašu skolēniem izsludināja konkursu «Atklāj man Āfriku!».

Līdz ar košajiem rudens ziediem un pirmajiem rudenīgajiem lietiem skolas piepildījušās ar skolēnu un skolotāju čalām. Kādam vasara ir ļāvusi kārtīgi atpūsties, cits izvēlējies laiku, lai papildinātu zināšanas vai apgūtu ko jaunu.

Viens no jautājumiem, ko cits citam uzdodam saistībā ar bēgļu uzlidojumu Eiropai, ir: ko viņi te darīs — vai spēsim šos cilvēkus nodrošināt ar darba vietām un integrēt mūsu sabiedrībā? Par to otru jautājuma pusi gan politiķiem, gan mums visiem kopā vēl nāksies padomāt, taču darba Latvijā netrūkst. To apliecina arī SIA «Klasmann-Deilmann Latvia» izpilddirektors DANS ČIŠČAKOVS — uzņēmumam Zilākalnā nu jau vairākus gadus kūdras biznesā nākas iesaistīt viesstrādniekus.

Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda atbalstu šogad  daudzās vietās visā Latvijā ierīko un atjauno dabas tūrisma infrastruktūru. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās tiek veidotas laipas, tiltiņi, gājēju takas, norobežojumi, būvē skatu torņus un platformas. Pie atsevišķiem infrastruktūras objektiem tiek izvietotas atkritumu urnas un tualetes. Top informācijas stendi un norāžu zīmes,  arī īpaši aizsargājamo dabas teritoriju robežzīmes. Tiks izveidoti stāvlaukumi un sakārtoti piebraucamie ceļi.

Arī es jubilejās esmu saņēmis apsveikumus no nepazīstamām personām un nobrīnījies, kur  tās dzimšanas datumu uzzinājušas. Atbilde gan nav tālu jāmeklē, jo mūsu dati tiek pieprasīti daudzviet: sākot ar ar nodokļu maksātāju reģistru un beidzot ar policijas sastādīto administratīvo  protokolu par saulespuķu sēkliņu  spļaudīšanu pašvaldības pagalmā. Galvenais ziņotājs par mūsu galvenajiem datiem ir personas kods. Šajā vienpadsmit ciparu virknē  pirmie seši cipari norāda dzimšanas datumu, mēnesi, gadu. Arī   7. skaitlim aiz svītriņas ir  vēstījums — 0 stāsta, ka starp mums ir vēl kāds 19. gadsimtā dzimušais, 1 norāda uz 20., bet 2 uz 21. gadsimtu.

Pašvaldību un valsts sniegtais atbalsts sociāli neaizsargātajiem iedzīvotājiem — trūkumā nonākušajiem, bez darba palikušajiem — ir makšķere, kas palīdz izkulties no bedres. Tā tam vajadzētu būt, taču, parunājot ar vīriem, kuri, paši būdami kārtīgā žvingulī, azartiski atbalstīja Valmieras maratona dalībniekus, nācās saklausīt: kad naudiņa iekrīt kabatā, tad ejam uz veikalu, kad nav, tad pie draugiem. Galvenais, lai kādam ir apinītis! Bez stiprinātā alus diena nevar ne labi sākties, ne beigties.