Labi zinām, kad un kā radās Uzvaras laukums Rīgā. To savulaik izveidoja, lai apliecinātu Latvijas atbrīvošanos no svešzemju jūga: no vāciešiem, lieliniekiem, krieviem. Pēc Otrā pasaules kara tur visiem par biedu pakāra vāciešus un vēlāk uzcēla vareno pieminekli Rīgas atbrīvotājiem. Latvijas mūsdienu vēsture ar to taču nebeidzas. 1990. gada 4. maijā mēs lielā vienotībā uzdrošinājāmies paust neapmierinātību ar pastāvošo iekārtu un drosmīgi atbrīvojāmies no gadu desmitiem ilgušā padomju jūga. 4. maijs un tā vēsturiskais  Latvijas Augstākās padomes deputātu balsojums, kuram, elpu aizturējuši, sekoja un skaitīja līdzi visi, bija ne tikai prieka asaras, bet arī jaunas cerības un sākums jaunai — Brīvai Latvijai. Mūsējai!

25. martā pieminējām tos vairāk nekā 42000 cilvēku, kurus pirms 66 gadiem Latviju okupējusī padomju vara, īstenojot slepenu operāciju ar nosaukumu «Krasta banga», deportēja tālu prom no savām mājām. Ceļā uz Sibīriju dzīvības zaudēja 183 cilvēki, pēcāk izdzisa vēl 4941 dvēsele. Piecdesmito gadu otrajā pusē, mainoties PSRS varai, sākās izsūtīto reabilitācija. Cilvēki atgriezās, bet jau ar salauztiem likteņiem.

ZINTA IRBE pagājušajā nedēļā atkārtoti tika ievēlēta par LIZDA  Valmieras starpnovadu arodbiedrības vadītāju. Kaut arī lielās LIZDA pārstāvis paziņoja, ka Valmieras organizācija pirmorganizāciju vērtējuma topā ieņem pirmo vietu, tas pilnīgi noteikti nekādi neietekmēja pārskata konferences delegātu uzticību savai līderei. Piecarpus gados Zinta Irbe ir iemantojusi lielākās daļas arodbiedrības biedru uzticību, kas, iespējams, ir augstākais viņas darba novērtējums.

Lai sasniegtu labus rezultātus, bērnu cerebrālās triekas ārstēšanā izmanto  kombinētu pieeju, un reti kad pietiek tikai ar vienu speciālistu vai ārstu.

Sena teika vēsta, ka Dievs piedzimis Ziemassvētkos, bet šūpuli viņam kāruši Lieldienās. To ievērojot, cēlusies tradīcija šūpoties. Šai laikā diena sasniegusi nakts garumu un grib to pārspēt. Pati Saule par to priecīga un Lielās dienas rītā šūpojas: Lieldienas rītu vajagot iekāpt kokā, tad varot redzēt, kā saulīte lēkdama danco.

«Pavasarī gribas mājā logus notīrīt, tā kā ielaist vairāk gaismas istabā. To pašu vajag ar sevi izdarīt. Man neko nenozīmē gadu mija, tas ir vien skaitlis kalendārā, bet laiks no Lieldienām līdz Lieldienām ir svarīgs. Tad ir tā vēlme laiku, dienu piepildīt. Laiks no Pūpolsvētdienas, būtībā jau Palmu svētdienas, līdz Lieldienu rītam ir īpašs. Caur ciešanām un klusumu tu sagaidi, kad tik tiešām Gaisma uzvar tumsu,» tā AIGA MARTINSONE- PAIDERE.

Kristīgajā pasaulē pēc Pūpolu svētdienas seko Svētā nedēļa, bet, ievērojot tautas tradīcijas, daudzviet neaizmirst par pēršanu ar pūpoliem: veselībai, labam laikam, ražai un skaistumam.

SIA «P2» ēdnīca «Airika» atrodas Valmierā, Raiņa ielā 14, — krietni ārpus pilsētas centra, tomēr pusdienotāju joprojām tur netrūkst. Dienā apkalpo vidēji 200 ēdējus. Tautā šo iestādi arvien vēl sauc par ZET ēdnīcu. Ir gadiem iemantota ēdēju uzticība. Ir pavāru profesionālisms un sekmīga paaudžu maiņa. Tagad ēdnīcas virtuvē  Valmierā zināmās šefpavāres Ināras Preimanes vietā ap katliem un pannām rosās Alena Liepiņa un Gita Kūlīte. Devāmies ciemos, domājot par receptēm Lieldienu galda klāšanai.

Viņa būtu pašsaprotama kandidāte «vecās Eiropas» valstī ar stabilām varas tradīcijām, kur prezidenta amats vainago ilgu un veiksmīgu politisko karjeru. Taču mēs vēl mīlam meklēt laimeslāčus zoodārzos un citur. SANDRA KALNIETE necer ievākties Rīgas pilī — viņa grib, sportiski izsakoties, pacelt vēlēšanu latiņu augstāk.

26. aprīlī Valmieras teātrī notiks pirmizrāde Annas Brigaderes pasaku lugas «Maija un Paija» iestudējumam Reiņa Suhanova režijā un telpas redzējumā. Brigaderes pasaku režisors skatījis cilvēcisko attiecību, mitoloģiskās un dabas ciklu sakarībās, tālab tās mērķauditorija ir pamatskolas bērni, vidusskolas jaunieši un, protams, vecāki. Kopā ar Suhanovu pie izrādes tapšanas strādā videomāksliniece Katrīna Neiburga, kostīmu māksliniece Anna Heinrihsone, komponists Oskars Herliņš, horeogrāfe Linda Mīļā, galvenajās lomās — aktieri Elīna Vāne (Maija), Rūta Dišlere (Paija), Inga Apine (Laima), Rihards Jakovels (Varis).