Tiklīdz iestājās ziema, mans seniors, runcītis Semjons, kurš jaukā laikā ļoti labprāt dzīvojas pa pagalmu un pašam vien zināmām vietām ārpus tā, no mājas nu iziet negribīgi un uz īsu brīdi. Aizdomājos, kur sniegputenī un spelgonī paliek kaķīši, kuriem nav ne māju, ne saimnieku, kas vienmēr raugās, lai bļodiņa būtu pilna? Vai ir kāds, kas arī par viņiem iedomājas? 

Vidzemes slimnīcas darbinieki izstādē «Mans vaļasprieks», kas diemžēl tikai vienu dienu bija skatāma poliklīnikas reģistratūrā, lepojās ar saviem hobijiem.

Man ir pat ļoti žēl, ka mūsu sabiedrības klusais sapnis – tomēr reiz «atriebties Piritai/Tallinai» par 1980. gadā garām palaisto iespēju rīkot olimpisko jahtu regati Rīgas jūras līcī – aprāvās tik ātri, pat īsti neuzņēmis apgriezienus.

Pie mētāšanās, nekonsekvences un nesaprotamu lēmumu pieņemšanas procesa Latvijas politikā kopumā jau ir pierasts.

Trešdienas, 29. novembra, sniegotais un dzestrais rīts vairākiem mūspuses ļaudīm sākās agri, satraukuma un arī atbildības pilns.

«Draudzīgais aicinājums ir tilts uz Latvijas brīvvalsti, tās ideālu turpinājumu šodienā. Tas ir ceļš uz morālu sabiedrību,» ir teikusi dzejniece un dramaturģe Māra Zālīte.

Jau ceturto gadu Valmieras Jaunatnes centrā «Vinda» norisinājās Rudens ražas svētki, kas tradicionāli ir izveidojušies par pulciņu saliedēšanās un sadarbības pasākumu.

Sabiedrības izpratne par to, kas ir medniecība un ar ko nodarbojas mednieki, ir ļoti aptuvena un pat tendencioza.

Piektdien, 24. novembrī, Ipiķu izstāžu zālē «Papardes» animatore un māksliniece Dace Liepa, kuru vairākus gadus varam saukt par savējo, aicināja uz projekta «4, 5, 6 – tie mums ar’ nav sveši» vēsturisko fotogrāfiju stāstu rītu. 

Tuvojas Ziemassvētki un tātad arī dāvanu gādāšanas laiks. Rūjieniešiem nekur pa pasauli nekas nav jāmeklē, jo dabiska pārtika, ar mīlestību izgatavoti rokdarbi, kvalitatīvas rotaslietas un daudz kas cits ir pārsteidzoši lielā izvēlē mājražotāju veikaliņā SIA «Atspole» ēkā Skolas ielā.