Otrdien, 27. augustā, Valmieras Jaunatnes centrā «Vinda» sākās pieteikšanās pulciņiem un līgumu slēgšana jaunajam mācību gadam. Par vasarā paveikto, pulciņu jaunumiem un jaunā mācību gada tuvošanos uz sarunu tikāmies ar EDIJU PĒTERSONU, «Vindas» direktoru, AGIJU VEINBERGU, direktora vietnieci izglītības jomā un SIMONU ŠMIDTI, jaunatnes lietu speciālisti.
Labi atceros to pavasara rītu, kad, lūkojoties bezgalīgajā, garām plūstošajā informācijas straumē, starp lielām un kliedzošām ziņām garām pieticīgi vienkārši aizpeldēja neliela, bet kodolīga informācija, ka mūsu latviešu puiši – režisors Gints Zilbalodis un producents Matīss Kaža – iesnieguši Kannu kinofestivāla konkursā animācijas filmu «Straume».
Par rūjienieti, 600 gladiolu šķirņu kolekcionāru ar cienījamu stāžu MODRI PAEGLI esam rakstījuši vairākkārt, jo viņa lolotā kolekcija ne reizi izstādēs priecējusi skatītājus gan Valmierā un Rūjienā, gan citviet Latvijā. Augustā, kad dārzos savu krāšņo uznācienu atkal svin ziedu karaliene gladiola, pieteicāmies ciemos, un, neko nezinot, trāpījām desmitniekā, jo, izrādās, bagātajā kolekcijā šajā sezonā daudzi gladiolu šķirņu retumi uzzied pirmo reizi.
Braucam ciemos pie Lūšu ģimenes. Maruta mūs ar mašīnu pavada līdz īstajam ceļgalam, kas ir trīs kilometrus uz Rūjienas pusi no Unguriņu robežpunkta. Skatāmies kartē un secinām – savādi gan, braucām no Unguriņiem, bet esam nonākuši vietā, kura kartē atzīmēta ar nosaukumu «Unguriņi». Izrādās, ka Unguriņi ir robežpunktam tuvākā apdzīvotā vieta un esam jau tik ļoti pieraduši izmantot Unguriņu nosaukumu robežpunktam, ka pat neiedomājamies, ka tad, kad tiekamies robežpunktā, īstajiem Unguriņiem esam jau aizbraukuši garām. Viena no Unguriņu apdzīvotās vietas mājām ir «Sinepes». Lūšu ģimene tajās dzīvo nesen. Kad iebraucam Sinepju pagalmā, pretī milzīgā mīlestībā skrien sunītis, it kā mēs būtu viņa saimnieki, kas atgriezušies pēc ilgas prombūtnes. Satiekam arī mājas saimnieci LAILU LŪSI.
Drīkstat turēt mani par tukšas panikas cēlāju, bet baidos, ka tagad sākās īstā cīņa par Valmieras lielo vinnestu – igauņu uzņēmuma 700 miljonu vērto koksnes ķīmijas rūpnīcu.
Tieši pirms diviem gadiem Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica bija beidzis filmēt detektīvseriālu «Karmas latvieši» un tas bija gatavs doties pie skatītājiem.
Sestdien, 24. augusta agrā rīta dzestrumā, novada akcijas «Tavs ieguldījums ainavā» dalībnieki devās izzinošā ekskursijā, lai smeltos iedvesmu dažādos dārzos. Ekskursijas mērķis ir ne tikai sniegt iespēju akcijas dalībniekiem gūt jaunas zināšanas, bet arī dalīties pieredzē ar pārējiem dalībniekiem, apmainīties ar kontaktiem un kopīgi pavadīt laiku, novērtējot to, ko citi ir paveikuši.
Madara audzina divus dēlus. Regnāram septembrī būs seši gadiņi, viņš ir jaunākais. Regnāram ir smaga bērnu cerebrālās triekas forma un invaliditāte. Mammas galvenais palīgs ir Regnāra vecākais brālis, vienpadsmitgadīgais Dagnis Marsels.
Regnāram pašlaik nepieciešams iziet speciālās ABR terapijas kursu pie beļģu speciālistiem.
Liesma turpina garāku publikāciju sēriju par to, kā savulaik tapa šodien pēc iedzīvotāju skaita lielākā Strenču apvienības pilsēta Seda. Šos interesantos materiālus apkopojis Jānis Cunskis, bijušais Valmieras 43. celtniecības pārvaldes vadītājs. Tekstu papildina arī vairākas melnbaltās fotogrāfijas par svarīgākajām pirmajām celtnēm jaunajā kūdrinieku ciematā, tās laikrakstā nokļuva, pateicoties atsaucīgām kundzēm Sedas bibliotēkā.
Šovasar novada pašvaldības uzņēmums SIA Valmieras ūdens sācis darbu ārpus novada galvaspilsētas – Strenču apvienības galvenajā pilsētā. Katrs sākums ir grūts, izņēmums nav arī Valmieras ūdens ienākšana Strenčos. Par šī procesa niansēm, apjomiem un problēmām pirmdien Liesmai pastāstīja SIA Valmieras ūdens valdes priekšsēdētājs Indulis Frišfelds un uzņēmuma klientu daļas vadītājs Dagnis Muižnieks.