Naukšēnu novadā nupat noslēdzies pašvaldības līdzfinansētais projekts, kura gaitā Rūjas upe atbrīvota no vētru sagāztajiem kokiem 12 kilometru garumā no Ķoņu dzirnavām līdz Naukšēnu centram.

Naukšēnu novada vidusskolā no 8. līdz 19. oktobrim norisinās ikgadējās Karjeras nedēļas aktivitātes. Tās laikā notiks dažādi pasākumi un tikšanās. Nedēļu iesākām ar tikšanos.

«Pēc pasaules čempionāta es sapratu, ka vairs uz tādu nebraukšu,» stāstījumu par sezonas nozīmīgākajām sacensībām ugunsdzēsības sportā jauniešiem sāk viena no Latvijas izlases trenerēm naukšēniete LINDA ČĀKURE un turpina: «Jo tas nav mans mērķis – augsti rezultāti par katru cenu. Mūsu meitenes konkurentēm zaudēja tikai ātrumā. Lai es viņām to ātrumu ieliktu, es nelamāšos trīsstāvīgajiem, jo mans mērķis ir iemācīt bērniem dzīvot drošā vidē, lai ikviens, kurš atnāk pie manis, kaut arī nav sportisks, justos vajadzīgs. Lai uzlabotu līmeni, no 40 bērniem jāatstāj 12, pārējiem sakot atā!, bet es to negribu.

Mazsalacas pilsētas bibliotēkā notiek dažāda veida pasākumi, un, kā pārliecinājāmies jau pirms vairākiem gadiem, rīkojot pārgājienu «Ar dzeju pretī rudenim» un pasākumu «Mazsalacas dzīvie stāsti», lielu atsaucību gūst arī dažādas aktivitātes brīvā dabā.

Ceturtdien Valmierā sākās Ziemeļvalstu dienas, uz kurām bija ieradušies Somijas, Zviedrijas, Dānijas un Norvēģijas vēstnieki, kā arī Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā direktors un Dānijas kultūras institūta Baltijas valstīs direktors, kuri kopā ar Valmieras domes priekšsēdētāju Jāni Baiku pievakarē Valmieras Drāmas teātrī tikās ar mediju pārstāvjiem, lai pastāstītu par gūtajiem iespaidiem.

Vēlēšanas šajā slejā jau ir kolēģu raženi aprakstītas, bet vai tad es varēšu noturēties, savas piecas kapeikas nepiemetis? Nu ko, šoreiz Latvijas tauta – ar sev maizi, labklājību un sociālo drošību ārzemēs pelnošo pilsoņu uzsvērtu līdzdalību – «laimi atrada suņubūdā».

Pēdējā laikā ir nācies gatavot vairākas publikācijas, kuru centrā nonāk cilvēki ar īpašām vajadzībām, viņu skatījums uz dzīvi un tiešām vārdos formulētas un objektīvas vajadzības. Negribas pat lietot jēdzienu īpašas, jo cilvēku un ģimeņu minētais nav nekas īpašs: pieauguši cilvēki, kuriem dažādu iemeslu dēļ iestājusies daļēja vai jau pagalam nopietna darba nespēja, vēlas būt līdzcilvēkiem noderīgi un tomēr atrast vietu, kur strādāt, lai būtu ne tikai invaliditātes pensijas, bet arī darba algas saņēmēji, ģimenes vēlas, lai bērni saņemtu labu izglītību un valstī ne tikai uz papīra, bet dzīvē tiktu realizēts stāsts par iekļaujošu izglītību un atbalstošu sabiedrību.

Kas ir VALDIS ATĀLS? Vieni teiks – dzejnieks un filozofs, citi – dziesminieks un šamanis, vēl citi – mākslinieks un prasmīgs kamīnu meistars, un neviens nebūs kļūdījies, jo Valdim piemīt daudzi talanti, kuros viņš dāsni dalās ar saviem laikabiedriem. Atšķirībā no sabiedrības lielākās daļas Atāls necenšas kaut ko tēlot un izlikties labāks, nekā ir, atklāti sakot visu, ko tobrīd domā, bet šādas atklāsmes var atļauties garīgi atraisīts un brīvs cilvēks, kāds Valdis savā dzīvīgajā radošumā nenoliedzami ir. Savā dzimšanas dienā 25. novembrī viņš Rīgā prezentēs divas grāmatas – Elles debesis un arī dzejas grāmatu Uz domu stāvās kraujas.

Neizmetot lietoto mobilo tālruni atkritumu urnā, bet nododot pārstrādei, tiek taupīti vides resursi un atbalstīti Latvijas bērni ar dzirdes traucējumiem.

Iepriekšējā nedēļā Valmieras muzejā notika 1. Latvijas lokālās vēstures un novadpētniecības lasījumi. Tos muzejs rīkoja kopā ar Latvijas vēstures materiālu brīvpieejas krātuvi un novadpētniecības platformu Historia.lv. Platformas redaktors un pasākuma galvenais organizētājs Valters Grīviņš akcentēja, ka šie lasījumi ir vien turpinājums Historia.lv realizētajam ilgtermiņa projektam «Kas pagātni pētī, nākotni svētī!»: