Vienā no Valmieras novada senākajām ēkām – Jērcēnmuižā – uzsākti elektroinstalācijas atjaunošanas  un zāles remonta darbi.

Ja vien esi bijis nesteidzīgs un pietiekami vērīgs, tad piekritīsi, ka Ziemas tirdziņi Valmierā pircējiem sagādāja ne vienu vien patīkamu pārsteigumu. Tādu «Liesmai» nesen dāvāja arī viens no Hanzas namiņiem, kur jaunā ampluā – keramikā – sevi pārliecinoši apliecināja Valmieras uzņēmēja, bijušās kafejnīcas «Mellene» īpašniece INESE EZERTĒVA.

Kopš ražošanas atsākšanas šā gada martā DZINTARS leģendārajā ražotnē Rīgā, Mālu ielā 30, no konveijera lentes pārdošanā nonākušas jau vairāk nekā 730 tūkstoši kosmētikas produktu vienības.

Apsveikšana svaigā gaisā, kopīgas dziesmas un silta tēja – tā satikās draugi Ziemassvētku laikā. 

Par dienestu Zemessardzē valda vairāki viedokļi, sākot ar to, ka tā ir tikai izklaide un brīvā laika pavadīšana mežā, beidzot ar to, ka dienests ir pārāk smags un prasa lielisku fizisko sagatavotību, gluži kā armijā.

Valmierā jau divdesmit sešus gadus darbojas veikalu tīkls «Austris». Šajā mēnesī Valmierietis aicināja uz sarunu veikalu tīkla «Austris» līdzīpašnieku GINTU AMONU.

Latvju raksti

Grafikas meistardarbnīcas vadītājs Rihards Zarriņš augstu vērtēja savu studenti Kristīni Pāvuliņu kā erudītu tautas mākslas un tradīciju pētnieci un uzaicināja piedalīties apjomīgā paša rediģētā izdevuma «Latvju raksti» tapšanā. No 1923. gada līdz 1930. gadam viņa strādāja pie izdevuma sagatavošanas. 

Ar patiesu prieku lasu un pārlasu mākslas zinātnieka Aivara Leiša rakstu «Kristīne Pāvuliņa. Latviskā meklētāja» novembra «Valmierietī». Autoram lieliski izdevies parādīt mūsu izcilās novadnieces daudzpusīgo, bagāto dzīves gājumu. 

Otrais pasaules karš pārvērta Valmieras vaibstus. Tā bija robeža starp pirmskara un pēckara pilsētu, — starp Valmieru ar šaurām ielām un cieši pieguļošiem namiem un to pilsētu, kuras centra plašums redzams mūsdienās.

1944. gada septembra beigās, tūlīt pēc vācu karaspēka atkāpšanās, Valmierā, kuras centrālā daļa okupāciju varu maiņā bija nodegusi, līdz ar sarkanarmiešiem ieradās padomju varas aktīvisti, kuri sāka organizēt pilsētas dzīves atjaunošanas darbus. Skolu ēkas lielākoties vai nu bija piemērotas karaspēka vajadzībām, vai arī bija nodegušas.