Valsts Prezidenta balvas izcīņa vieglatlētikā notiek kopš 1995. gada, un sākotnēji tās bija sacensības starp Latvijas vēsturisko novadu – Vidzemes, Latgales, Kurzemes, Zemgales un galvaspilsētas Rīgas – komandām, kā arī kausi tika pasniegti izcilāko rezultātu īpašniekiem sieviešu un vīriešu konkurencē. Kamēr prezidenta amatu pildīja Guntis Ulmanis, tie tiešām bija patiesi svētki divu dienu garumā sporta karalienei vieglatlētikai un tās līdzjutējiem, kas straumēm plūda uz Jāņa Daliņa stadionu, lai aplaudētu ne tikai vieglatlētiem, bet uzgavilētu arī basketbola mačam starp Valmieras uzņēmēju un Saeimas un valdības nama izlasēm, kuru rindās cīnījās gan pats Guntis Ulmanis, gan lielais Vilis (Krištopāns), Mārtiņš Bondars un mūsu pašu Oskars Spurdziņš.

Sestdienas rītā pa vienam, pa diviem no Rīgas puses Valmierā ieskrēja jubilejas – 30. Rīga-Valmiera labdarības skrējiensoļojuma pirmie finišētāji.

Pirmsjāņu nedēļas otrdienā ar savu jauno sadarbības partneri – Lietuvas uzņēmumu Laumetris – mūspuses lauksaimniekus Kocēnu novadā iepazīstināja lauksaimniecības tehnikas un rezerves daļu tirgotājs SIA AgroK. Arī Liesma tur pabija, lietuviešu atvesto tehniku apskatīja un dažas interesantas lietas uzzināja.

Aizvien daudzveidīgākas kļūst iespējas, kā jaunieši var gūt ienākumus vasaras brīvlaikā. Tāpat paplašinās organizāciju skaits un dažādākas kļūst nozares, kurās skolēni var gūt praktiskās iemaņas. «Liesma» viesojās Valmieras bērnudārzā «Sprīdītis», kur šīs vasaras laikā strādās 20 jaunieši.

Šī mācību gada laikā Valmieras tehnikumā darbojās Biznesa skola, kuras ietvaros vairāk nekā 25 skolēni apmeklēja regulāras nodarbības, kā rezultātā tika attīstīti 11  skolēnu mācību uzņēmumi (SMU). Tā ir iespēja audzēkņiem paralēli mācībām piedalīties dažādos konkursos un meistarklasēs. Uzsvars šogad tika likts uz SMU, kas saistīti ar tehnoloģijām.

Ja esat kādreiz Līgo svētku dienā patrāpījušies Staicelē, tad jūs jau nojautīsit, par ko būs šis raksts. Ja neesat, tad pēc šīs publikācijas varbūt nākamgad ieplānojiet – ir tā vērts.

Neslēpti histēriskais tonis, Ministru prezidentam reaģējot uz Igaunijas lēmumu mazināt akcīzi grādīgiem dzērieniem, vairāk nekā spilgti apliecināja, kāds ir viņa vērtējums valsts finanšu stāvoklim. Pārāk sāpīgs tajā būtu iespējamais iztrūkums – šogad 31 miljons eiro, nākamgad 123 miljoni.

Līgotņu Jēkabs: «Kamēr tauta turas pie zemes, tikmēr nekādi pasaules negaisi to neizklaidēs pa visiem četriem vējiem… Tauta turas ar zemnieku, bet zemnieks turas ar zemi. Atrauj zemnieku no zemes un tu izcelsi ar visām saknēm tautas dzīvības koku no vēstures.» Kā var secināt no pašlaik Latvijā notiekošā, tieši ar zemnieka atraušanu no zemes un latviešu tautas pēdējo sakņu izcelšanu no zemes un vēstures nodarbojas enerģiskais, bet praktisko dzīvi nepārzinošais VARAM ministrs Juris Pūce.

Latvijas simtgadē mūsu valstī dzimuši 19314 bērniņi un tikai 104 zēniem Jānis vārdā likts. To nevar salīdzināt ar vārda popularitāti pērnajā gadsimtā, jo no 1918. līdz pat 2000. gadam Jānis turējies puišu vārdu topa 1. vietā. Katrs būs savā dzimtā dzirdējis, ka, bērniem dzimstot, tika lūkots, lai kādam no dēliem ir Jānis vārdā, par godu tēvam, vectēvam vai vecvectēvam.

Latviešu senči izsenis ir uzskatījuši, ka uguns ir vistīrākā, visspēcīgākā un vienlaikus arī visnoslēpumainākā enerģija, caur kuru vistiešāk var kontaktēties ar dievišķajiem spēkiem. Varam vien iztēloties, kā vissenākajās uguns mistērijās Jāni un viņa sievu – mītisko Sauli – rituālu laikā atveidoja konkrētas personas – īpašos ģērbos tērpti zintnieki, svētnieki, priesteri. Arī etnofestivāla Sviests kulminācija Valmiermuižā bija īpaša, jo sanākušie varēja vērot savdabību uguns rituālu.