Sestdien, 23. februārī, Pārgaujas sākumskolas Teātra zālē notika Valmieras 6. čempionāts galda hokejā.

To savulaik teikusi Zenta Mauriņa. Manuprāt, šī viedās latvietes atziņa piederas arī šodienas publikācijai, pieminot Valmieras tautsaimniecības attīstības vēsturē būtisku personību. Šī vīra vairs nav mūsu vidū 17 garus gadus...

Ar jaunu, interesantu izrādi skatītājus 8. martā solās iepriecināt Kocēnu novada laikmetīgais teātris «Volatus». Pirms pirmizrādes sarunājos ar izrādes režisori LARISU MERCU.

28. aprīlī ar jau tradicionālo sezonas atklāšanas posmu – šoreiz gan no Valmieras uz Cēsīm – tiks dots starts ikgadējam Latvijas kalnu divriteņu maratona sacensību seriālam, iepriekš tautā pazīstamam kā sebiņš. Devītā sezona šajos populārajos velomačos priekšā arī Kocēnu novada MTB komandas riteņbraucējiem. Par komandas pirmsākumiem, sasniegumiem un šīs sezonas mērķiem stāsta tās pārstāvis MĀRIS PERMAŅICKIS:

Mūspusē, un ne tikai, iecienītais krodziņš Mazais Ansis nupat veicis sen lolotu rekonstrukciju, paplašinot lielo ēdināšanas zāli, nu pa abām zālēm vienlaikus būs iespējams apkalpot 60 viesus iepriekšējo 44 vietā. Kā atzīst paši saimnieki, šī ir viena no pirmajām dāvanām sev un klientiem krodziņa 20 gadu jubilejā, kas gaidāma nākamgad. Par jaunumiem Ansī vaicāju tā saimniekiem – VILNIM VAGARAM un viņa meitai LAURAI PŪCĪTEI.

Ceturtdien Valmieras Valsts ģimnāzijā startēja Latvijas izglītības iestāžu vokāli instrumentālo ansambļu, instrumentālo kolektīvu un popgrupu festivāls – konkurss No baroka līdz rokam, kuru sadarbībā ar Valsts Izglītības satura centru (VISC) organizēja Jaunatnes centrs Vinda.

14. un 15. februārī Profesionālās kompetences centrā «Ogres tehnikums» norisinājās valsts konkurss Latvijas profesionālās vidējās izglītības mākslas un dizaina izglītības programmu audzēkņiem. Konkursā piedalījās divdesmit astoņi topošie multimediju mākslinieki, dizaineri, video operatori, kuri profesiju apgūst Latvijas profesionālās vidējās izglītības iestādēs no Daugavpils, Jēkabpils, Valmieras, Rīgas, Liepājas, Ogres.

Mēs sākam jau pierast pie domas, ka par topošo Valsts prezidentu maijā/jūnijā varētu kļūt latvju politikā neierasti bārdains vīrs. Kā vienmēr, cerot uz vieglu politisko peļņu, steigšus sarosās «baļķa nesēji», un mums tiek uzmācīgi sludināts: izmitināšanai Rīgas pilī vienkārši nevar būt neviena par Egilu Levitu smukāka, gudrāka un cēlāka sāncenša.

Ir kāda lieta, ko es aicinu pārskatīt un mainīt izglītības politikā. Tas ir tiešā saistībā ar darba tirgu. Zinu, ka citi rektori mani tāpēc sauc par nodevēju un teic, ka es zāģēju zaru, uz kura pats sēžu, bet es aicinu pārskatīt principus, kā mēs sadalām jauniešus starp augstskolām un profesionālo izglītību. Uzskatu, ka tik daudz cilvēkiem, kā tas ir šobrīd, Latvijā augstskolā nav jāmācās! Jo liela daļa no viņiem, pirmkārt, atbirst un viņi varētu jau ātrāk ieiet darba tirgū. Manuprāt, mums jāatceļ konkursi, īpaši runājot par valsts augstskolām, jāsamazina budžeta vietu skaits un jāceļ koeficienti. Piemēram, ja informācijas tehnoloģijās pie mums gadā nāk 40 un mēs zinām, ka tie 20 varbūt nav tik labi, kā mēs gribētu, tad no valsts viedokļa labāk būtu, ka šie 20 jau laikus aizietu mācīties uz tehnikumu, iegūtu kaut kādas IT zināšanas un darba tirgū aizietu jau ar labu vidējo izglītību, bet labākie no viņiem nāktu pie mums uz Vidzemes Augstskolu. Mēs savukārt par to pašu naudu, ko valsts dod, izglītojam 20 cilvēkus, taču viņi visi ir ekselentas kvalitātes!

Esam aizvadījuši kārtējo pilnmēnesi un zīmīgo skaitļu kombināciju 19 02 2019. Dienu, kad atkal redakcijas tālruņi bija karsti no sūdzībām un tik liela negatīvisma, ka par visu vairāk gribējās tam pretī likt prieku kaut par pašu mazāko ikdienas sīkumu. Ja labi grib, to var! Kaut vai atceroties aizvadītajās saulainajās brīvdienās Gaujmalā vai Atpūtas parkā satiktos valmieriešus – vairāk nekā pilsētas ielās! Pirmie vasaras raibumi un smaidi no sejas sejā.