Rāmu gadu un pat visas dzīves tīkotāju cerības, ka vismaz pavasaros un rudeņos vairs nebūs jāgroza pulksteņi un atbilstoši tiem labu laiciņu jāpieregulē savi bioloģiskie ritmi un miega paradumi, kārtējo reizi tiek aizvējotas kā rudenī no kokiem norautas lapas. Atkal un nu jau trešo dienu arī Latvijā dzīvojam pēc tā sauktā ziemas laika.

Katru rītu, kad lēni, rāmi gatavojos savam kafijas baudīšanas rituālam, pa virtuves logu redzu, kā vienā no pretējā daudzdzīvokļu nama lodžijām jau iekārtajā putnu barotavā atkal tiek klāts brokastu galds pie mums ziemošanā palikušajiem lidoņiem.

Darbi Valmieras centrā, kur pie tiltiņa pār Rātsupīti uz Lāčplēša ielas jaunā pelēki sarkanīgā mākslīgā bruģakmens seguma čakli rosās bruģieri, bet topošā Teātra laukuma teritorijā uz Ziloņu ielas vīri un tehnika aizņemti vēl citās nodarbēs, turpināsies arī novembrī.

«Gaiļezera slimnīcā ir kovidmirušo rekords, slimos tur uzņems garāžā, iedarbina mobilo morgu,» vakar vēstīja sabiedriskā medija ziņas. Vai tiešām valsts veselības aprūpes sistēmā ir īstais brīdis «dumpim uz kuģa»?

Dažkārt pietiek ar vienu šķipsniņu sāls, lai viss garšotu labi. Tāpat ar sajūtām pandēmijas laikā. No sliktā, nezināmā māc nogurums. Tāpēc tik forša šķiet puķu sirds zem slimnīcas loga.

«Katram cilvēkam ir vajadzīgs savs sapnis un sava dvēseles svētdiena. Svētīsim katru brīdi uz šīs zemes,» saka Valmieras Drāmas teātra aktrise Astra Baumane, citējot Cimdu Jettiņas domas. Astra krājusi tūkstošiem skaistu mirkļu dzīvē un uz skatuves. Valmieras teātrī viņa strādā kopš 1958. gada.  Šajā zelta rudenī viņas darbi un vārds ierakstīti Latvijas Teātra zelta fondā.

Valmieras Invalīdu biedrības «Atspēriens» darbs ir vērsts uz visa vecuma, dzimuma cilvēku ar invaliditāti un viņu ģimenes locekļu integrāciju sabiedrībā, tiesību un interešu aizstāvību, pilsoniskas sabiedrības attīstību, brīvā laika organizēšanu, un izglītošanu. «Atspērienā» tiek organizētas tikšanās un sarunas par aktuālām tēmām, pieredzes un informācijas apmaiņa, piedalīšanās dažādos semināros, praktiskās nodarbības.

Oktobri pamatoti dēvē par ķirbju uzvaras mēnesi – tiek ievākta to raža, kā arī oktobra beigās tiek svinēta Visu svēto diena jeb Helovīns. «Maxima» veikalos pieejamas sešas dažādas Latvijā audzētu ķirbju šķirnes – gan dekoratīvie ķirbīši, gan arī dažādu šķirņu ēdamie ķirbji (riekstu, sviesta, muskata). 

Šī vasara un rudens daudzviet Latvijā, arī mūspusē bija bagāts ar dažādiem tirdziņiem, kuros patērētājiem plašā izvēlē savus ražojumus piedāvāja zemnieku saimniecības, amatnieki, individuālā darba veicēji un mājražotāji. 

Pieminot vārdus ceļošana vai apceļošana, mēs ierasti domājam, ka tas ir stāsts par došanos uz kādu tālu un laimīgu zemi. Nebūt ne. Arī laukos, arī kaimiņpagastā var izdzīvot foršu atpūtas brīdi.