13 komandas no Latvijas un Igaunijas sporta skolām un sporta klubiem piedalījās tradicionālajās Ziemassvētku sacensībās Limbažos. Kuplā skaitā sacensībās startēja arī Valmieras BSS audzēkņi. Sacensības risinājās U10, U12, U14 un U16 vecuma grupās. Valmieras BSS audzēkņu labākie rezultāti:
Valgas sporta hallē 5. janvārī jau divpadsmito reizi norisinājās tradicionālās starptautiskās sacensības vieglatlētikā Valga-Valmiera. Sacensībās piedalījās vairāk nekā divdesmit komandas no Latvijas un Igaunijas, kuras mēroja spēkus divās vecuma grupās – U16 un U18, sacensībās startēja vairāk nekā 300 dalībnieku. Kopumā Valmieras Bērnu sporta skolas audzēkņi izcīnīja 11 medaļas.
Kaimiņos, igauņzemē, jaunais gads sākās ar kaut ko līdzīgu politiskam skandālam. Galu galā, tas bija gluži vai neizbēgami – tuvojas Valsts Domes vēlēšanas. Tur uzjundījās nopietna diskusija par problēmu, par ko «pieklājīgā sabiedrībā nav pieņemts runāt» arī pie mums – par pamatnācijas un krievvalodīgo attiecībām.
Latvijā pašlaik visdažādākajos līmeņos apspriež arī izglītības satura reformu «Skola 2030», kuras idejas autori un virzītāji ir atzinuši, ka skolēniem kopumā visnotaļ labi padodoties uzdevumi, kas prasa atcerēties vai arī rīkoties vairāk vai mazāk pazīstamās situācijās, bet diemžēl viņiem pietrūkstot iemaņu un pieredzes, kā sekmīgāk rīkoties nestandarta situācijās, kā, savstarpēji sadarbojoties, izmantot komandas spēka priekšrocības, kā veidot sakarības starp teorētisko un praktisko. Jaunā izglītības satura īstenošanai rosina skolās vēl vairāk ieviest modernas un pat netradicionālas mācību pieejas. Tā nu arvien biežāk skolu dienaskārtībā ienāk vides mācību nodarbības ar pārgājieniem un ekspedīcijām, izzinošām stundām tā sauktajās zaļajās klasēs, par prioritāti tiek uzskatīta arī globālā izglītība.
Nu jau pāris nedēļas ziema ar sniegu neskopojas, arī nākamajā nedēļā Latvijā sola pamatīgu snigšanu, tāpēc īstais laiks Liesmai palūkot, kā sokas lielceļu uzturētājiem. Trešdienas pēcpusdienu Vidzemes lielākajā daļā skaidroja zinīgākais vīrs par šīm lietām – VAS Latvijas autoceļu uzturētājs Valmieras ceļu rajona priekšnieks GUNTIS KARPS:
Ilggadējais sporta skolotājs ELMĀRS GULBIS pērnajā rudenī nosvinēja 90 gadu jubileju. Pārsteigumiem bagāts bija arī viņa dāvanu grozs – atzinība Goda valmierieša izskatā no Valmieras pilsētas, kurai viņš ziedojis jau 47 darba gadus no savas dzīves, un tos turpina krāt joprojām, trīs reizes nedēļā vadot šaha pulciņu Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā, un Latvijas lepnuma balva nominācijā Skolotājs. Lielāko dāvanu gan Elmārs ir sagādājis pats sev, neskatoties uz solīdo vecumu joprojām turpinot kopt gan savu fizisko, gan garīgo labsajūtu – vismaz trīs reizes nedēļā skrienot un mācot bērniem grūtāko no prāta spēlēm – šahu.
Labklājības ministrija informē par pārmaiņām sociālajā jomā, par kurām zināms arī laikā, kamēr vēl nav pieņemts budžets 2019. gadam. Citas pārmaiņas sekos.
INGUS RUTULIS ir jaunietis, kas pēc trīs gadu darba Norvēģijas kalnos, atgriezies Latvijā, iekrāto naudu izlēma investēt sava biznesa uzsākšanā. Pavisam negaidīti viņam nāca ideja par kendamu* tirdzniecību internetā, lai nopelnītu. Tagad tas jau ir pārvērties par viņa dzīves nozīmīgu sastāvdaļu – atvērts specializētais kendamu veikals «Kekekendama» Rīgā un izveidojusies cieša sadarbība ar Sweets Kendamas uzņēmumu no Amerikas.
Rūjienas amatnieku biedrības «Rūzele» Ziemassvētku izstādē šos dūrainīšus nevarēja nepamanīt. Kad par tiem vaicājām, Tautskolas vadītāja Gita Zariņa teica: «Ar skatīšanos vien nepietiek! Jāuzvelk rokā! Vācijā Ziemassvētku tirdziņos, kur pārstāvēti arī rūjieniešu ražojumi, tiklīdz kāds šos dūrainīšus pielaiko, tā nost vairs nevelk, lūk, cik maģisks ir to sildošais spēks!»
Devāmies uz Ķoņu kalnu, kur netālu dzīvo cilpaino cimdu un košo plecu lakatu autore ZINAĪDA OZOLA.
Viņu satieku novembrī Valmiermuižas tirdziņā, kur jauns puisis adītā cepurē grozās pie metāla - akmens figūrām. Kad, pirmoreiz garām ejot, bilstu, ka šis rokraksts man ļoti atgādina slavenā, nu jau Aizsaulē pāragri aizsauktā Cēsu meistara Aivara Kerliņa darinājumus, viņš man pikti attrauc, ka vēl nevarot zināt, kurš no kura esot šo lietu noskatījis... Kad eju tirgus placī otro apli, piestāju garākai sarunai, protams, ar savtīgu nolūku – izprašņāt meistaru tā sīkāk, lai sanāktu materiāls Vīru lietām. Izrādās, mans sarunu biedrs patiešām ir no Kerliņu dzimtas, pie tam var lepoties ar ļoti retu vārdu. Esiet pazīstami – LĪVIS KERLIŅŠ!