28. novembrī restorānā «Pullman Riga Old Town» jau ceturto gadu Latvijā notika vadošo Latvijas vīndaru ražojumu degustācija «Latvijas augļu un ogu vīna skate 2018». Kā jau katru gadu, arī šoreiz tika noskaidroti labākie vīni no vīndaru darinājumiem.
Pirmajā adventē Kauguru pagasta amatierteātris «Vīzija» atzīmēja savu 20 gadu pastāvēšanas jubileju, atskatoties uz paveikto, esot kopā ar bijušajiem un tagadējiem režisoriem un aktieriem, kā arī tuvākiem un tālākiem draugiem un ģimenes locekļiem, kas vienmēr atbalstoši izturas pret šo vaļasprieku – teātra spēlēšanu.
Trikātas ezera krastā skaistumkopšanas un SPA salons «Līga» ir izveidojis savu dabīgās kosmētikas ražotni, ko nākotnē plānots attīstīt arī kā tūrisma objektu, piedāvājot dažādas meistarklases viesiem.
Eiropas Komisija paziņojusi, kuras pilsētas šogad piedalās Eiropas Zaļās galvaspilsētas 2021 un Eiropas Zaļās lapas 2020 titulu konkursos. Šogad abiem konkursiem kopā pieteikušās 21 pilsēta no 14 Eiropas valstīm. Par konkursu interesējās daudz valstu no visas Eiropas Savienības, īpaši no Dienvideiropas un Austrumeiropas. 13 pilsētas pieteikušās pirmo reizi. Valmiera Eiropas Zaļās lapas konkursam šogad pieteicās otro reizi.
Vai tikai vecie buki nav aizgājuši pārāk tālu jauno politisko līderu «izdresēšanā»? Iespējams, tās dēļ patlaban mēs esam pavisam stipri pietuvojušies iespējai, ko daļa tā dēvēto labēji centrisko politiķu sludina kā Latvijas pastardienu – valdībai ar Saskaņas līdzdalību.
Savā būvnieku ikdienā vairāk cenšamies nevis justies kā ģenerāļi jeb ģenerāluzņēmēji objektā, bet paši būvēt. Ja vinnējam objektu, tad paši arī būvējam! Latvijā smags ir tieši tas punkts, kad tev celtniecības objektā jāstrādā ar cilvēkiem. Vienkāršāk ir strādāt kā ģenerāluzņēmējam ar apakšuzņēmējiem, jo tad tā atbildība par cilvēkiem ir uz viņiem. Mēs cenšamies šo atbildību par cilvēkiem uzturēt, jo kurš gan vislabāk to var izprast, ja ne pats ģenerālis mūsu statusā! Ja tas ir mūsu objekts, mūsu cilvēki, tad tikai mēs varam atrast to kopsaucēju pa vidu.
Patlaban baznīcas tornī atrodas divi vēsturiski bronzas zvani: vienu no tiem 1754. gadā Stokholmā izgatavoja Gerhards IV Meiers (Gerhard IV. Mayer), otrs ir izgatavots 1902. gadā pie Švenna (Schwenn) Rīgā. Vecākais zvans ir lielāks, tā diametrs ir 942 mm un aptuvenais svars – 480 kg. Jaunākais zvans ir mazāks, tā diametrs ir 830 mm un aptuvenais svars – 350 kg. Abi zvani ir saplaisājuši un vairs neskan. Torņa iekštelpu atjaunošanas projektā paredzēts veikt arī zvanu restaurāciju.
«Ir jānonāk līdz sapratnei, ka, ja mēs domājam par viņiem, mēs paši dzīvojam un dzīvosim labāk, jo nav tāda stāsta par invalīdiem un mums. Mēs esam mēs,» saka valmieriete AIJA FREIMANE. Aiju daudzi zina kā mākslinieci, Latvijas Mākslas akadēmijas asociēto profesori, bet pēdējos gadus viņa izzina ilgtspēju. Nevis ekonomikā vai vidē, bet attieksmē. Viņa pēta cilvēku vajadzības un izaicina cilvēcībai. Nupat Aija piekritusi arī vadīt sociālo uzņēmumu, kuru veido Kocēnu novadā. Tajā darbavietas un secīgi labāku dzīvi plānots nodrošināt cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.
Labdarības akcijā «Nāc līdzās Ziemassvētkos!» šogad pirmo reizi notiks muzikāla izrāde – dziesmu stāsts.
Līdz ar Valmieras peldbaseina atvēršanu pilnvērtīgi darbu sācis arī Vidzemes Olimpiskā centra Sporta veselības centrs.