HELMUTS ŠMITS, zemnieku saimniecības «Rozes» īpašnieks un kalps vienā personā, savā zemē audzē gan dārzeņus, gan graudaugus. Labība jau nokulta, bet kartupeļu laukos ražas vācēji dosies kuru katru dienu, tiklīdz būs sausāks.
Ar nodibinājuma Ziedot.lv piešķirtajiem līdzekļiem biedrība Ķoņu kalna dzīves skola ķērusies pie projekta Dzīvoju gudri realizācijas ar mērķi uzlabot trūcīgu un maznodrošinātu, kā arī daudzbērnu ģimeņu stāvokli Naukšēnu novadā, sniedzot zināšanas un praktiskās iemaņas sevis izpratnē, komunikācijas un attiecību veidošanā, ģimenes plānošanā, higiēnas nozīmes izpratnē, ģimenes svētku un tradīciju veidošanā, savu personīgo resursu apzināšanā un izmantošanā.
Kā katru septembri, Latvijā arvien jūtamāk sevi piesaka gadskārtējās Dzejas dienas, kuru tradīcija arī mūspusē bez pārtraukuma turpinās jau kopš sešdesmitajiem gadiem. Šogad tās sākušās ar moto «Dzeja nemelo» un ir sava veida kulminācija Aspazijas un Raiņa simtpiecdesmitgadei.
Eiropas kultūras mantojuma dienas Latvijā tiek atzīmētas jau 20 gadus — tradīcija ar koka mantojumam veltītiem pasākumiem aizsākās 1995. gadā un tradicionāli notiek septembra otrās nedēļas nogalē, organizējot atvērtās durvju dienas, ekskursijas gidu pavadībā, koncertus un izstādes. Mantojuma dienu pasākumu rīkošanā, kas Latvijas reģionos ir nozīmīgi notikumi, aktīvi iesaistījušās pašvaldības, starp tām Kocēnu novada pašvaldība.
Šoreiz Rūcamlapu sākšu ar divām ziņām. Pirmā nāk no Saeimas, otrā — tepat no Rūjienas. Manuprāt, svarīgas abas, taču izvērtējums jau katra paša ziņā.
Aizvakar Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti vienojušies par transportlīdzekļu vadītājiem būtiskām pārmaiņām likumdošanā. Plānots, ka tie šoferi, kuri kaut kādu iemeslu dēļ būs paspēlējuši savas autovadītāja tiesības uz laiku līdz vienam gadam, pie jaunām pēcāk tiks tikai tad, kad būs nokārtojuši teorētisko eksāmenu.
No plašsaziņas līdzekļu pirmajām lappusēm nepazūd bēgļu tēma, kas vairāk nekā aktuāla kļuvusi arī Latvijai, jo mums vārda tiešā nozīmē tiek uzspiesta bēgļu uzņemšana, ignorējot atšķirības starp bēgļiem un ekonomiskajiem imigrantiem, bet Latvijas oficiālās diplomātijas bezzobainība šajā jautājumā draud valstij ar katastrofu nākotnē.
Veselības ministrijas un Nacionālā Veselības dienesta projektā «E- veselība Latvijā» deviņu gadu laikā ieguldīti 14,5 miljoni eiro, bet neviens pakalpojums joprojām nedarbojas. Zināms, ka veselības nozarē strādājošie jau gadiem ilgojas pēc šīm elektroniskajām iespējām, lai, piemēram, ģimenes ārstam pēc pacientu pieņemšanas vakarā uz māju nebūtu jāstiepj viņu medicīniskās kartes un līdz pusnaktij tās jāaizpilda.
Pašlaik mēs Latvijas BMX izlasē skatāmies uz dzīvi reāli. Mums bija plāns šai sezonai, taču tas neizdevās tā, kā gribējām. Vienam, tas ir, Mārim (Štrombergam) nav apetītes braukt tādā līmenī. Jā, viņš ir atēdies no pagājušā gada, nespēj vairs pārstartēties... Jā, punktus uz Rio mums vajag, taču sapratām, ka diviem cilvēkiem olimpiskajā izlasē mums punkti ir, tik daudz punktu mēs dabūsim. Trijiem? Nu, mums tas trešais bija vajadzīgs, kuram punktus dot.
Kopš 2014. gada rudens Latvijas piena ražotāju kopējie zaudējumi arvien vēl palielinās un pašlaik ir sasnieguši vairāk nekā 44 miljonus eiro. Bez tālākiem EK atbalsta pasākumiem piena nozare ir apdraudēta.
Arī Latvijā beidzot sagaidīts notikums, kas ļaus gan daļai ieslodzīto sodu izciest ārpus ieslodzījuma vietām, gan ieslodzījuma vietas atslogot, — tiek ieviesta elektroniskā uzraudzība.