Šovasar dzimtenē — Latvijā — atkal viesojās Kanādā dzīvojošā latviete ERNA BARUSS.

Šonedēļ kaimiņos, Priekuļu novadā, sabraukuši latviskās dzīvesziņas nometnes 3x3 dalībnieki gan no Latvijas, gan citām zemēm, arī no Valmieras un mūspuses novadiem.

Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas funkcionālā dizaina apakšnozares  docente, kura augusta beigās kļūs par mākslas zinātņu doktori, AIJA FREIMANE jau 19. gadu iecer, koordinē un vada bērnu mākslas, radošās darbnīcas.

Iecienītais nakts koncerts Rubenes baznīcas dārzā pirmoreiz notiks jau piektdienas vakarā, tajā viesosies operdziedātāja Dināra Rudāne un pianists Gints Bērziņš.

Kad Kocēnu pagasta «Lejasvalmieriņos» tikāmies ar AMOLIŅU ģimenīti, zemeņu sezona vēl ritēja pilnā sparā. Sandis, kuru sporta līdzjutēji noteikti vairāk pazīst kā basketbolistu, sarunai pievienojās, kad visas ogas tirdzniecības vietā pie «Valletas» Valmierā bija notirgotas.

Ar aktieri un režisoru AGRI MĀSĒNU ir interesanti sarunāties ne vien par teātri, lielo mākslu un citām pārpasaulīgām dimensijām, bet arī tīri sadzīviskām lietām — bērniem, mājdzīvniekiem, veselīgiem ēdieniem un dzērieniem, jo viņam tuvs viss dabiskais un vienkāršais. Taču profesionālajā jomā Agra prasības ir augstas un negrozāmas:

Šodien man jums visiem, Rūcamlapas lasītāji, ir divas ziņas. Pirmā varbūt bēdīga — Rūcamlapa dodas atvaļinājumā līdz 3. septembrim, kad, ceru, atkal tiksimies. Otrā, priecīgā — šoreiz Rūcamlapas ciemiņš ir vīrs, kurš savā mūžā ar tik daudziem auto pats braucis un arī citiem ļāvis vai neļāvis to darīt, ka ne saskaitīt! Par savu pieredzi ar rūcamajiem stāsta CSDD Valmieras nodaļas priekšnieks VALDIS STIĢIS.

Viņai piestāv cepures — joprojām arī tagad, cienījamos gados. Domu enerģijas arī gana un vēl pārpārēm, — par fiziskajām kaitēm cenšoties nedomāt, valmieriete DAINA KRĒPAUSE ikdienas gaitās paspēj būt gan pašas dārzā, gan tirgū ar to, kas pļavā, mežā un dārzā. Bet daudziem valmieriešiem, un ne tikai, viņas vārds jau ilgus gadus saistās ar sabiedrisko darbību: Krēpause vada Valmieras politiski represēto biedrību kopš tās dibināšanas 1989. gadā.

Kas jauns it kā nesenajos, tomēr jau tik tālajos un piemirstajos laikos, tā nodomāju un dodos dokumentēto atmiņu klejojumos pa Valmieru padomju laikos. 1977.gads bijis ievērojams ar oktobra revolūcijas 60. gadadienas atzīmēšanu. Protams, daudziem tie bija patiesi svētki, bet ļaužu vairumam tika prieks par pāris brīvdienām un oficiālo daļu noslēdzošajiem sarīkojumiem.

Sveiciens pavasarīgi rudenīgajā jūlijā! Šoreiz atdodu parādu — solītās Valmieras koka darbu meistara Pētera Priedīša cirvja un nazīša bildes. Paldies Pētera mazdēlam Viesturam, kurš man abus šos simtgadīgos, bet ļoti labi saglabājušos vectēva ikdienas darba rīkus (arī nazīti!) atnesa uz fotosesiju!