Šī raksta tēma pieteicās pati no sevis, pat teju vai varmācīgi: manas jaunās darbavietas – ziņu portāla BNN – iekšējā e-sarakstē tika ļoti augstos toņos apspriesta valsts amatpersonu algu paaugstināšana.

Krievijas iebrukums Ukrainā skaidri norāda – kopš Aukstā kara beigām Rietumu demokrātijas ir dzīvojušas pašapmānā un ar nepamatotu optimismu par nākotni, kurā valdīs miers, saticība, liberalizēta tirdzniecība un starptautiskās tiesības.

Lai ko stāsta par tautas dzīves līmeni Latvijā, manuprāt, viens no indikatoriem te ir vieglo automašīnu daudzums un šo spēkratu kondīcija, ja gribam precīzāk, vecums.

Autotransporta direkcija noslēgusi 10 gadu līgumu ar SIA VTU Valmiera par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu maršrutu tīkla daļā Valmiera, Valka, Smiltene, kas stāsies spēkā 2024. gada 1. jūlijā.

Piektdien, 20. janvārī, norisinājās Ukrainas pilsētas Červonogradas pārstāvju vizīte Valmierā ar mērķi izzināt Valmieras novada pašvaldības pieredzi investīciju piesaistes, infrastruktūras attīstības, izglītības un sporta, komunālās saimniecības, sabiedriskās kārtības un drošības jautājumu risināšanā, iepazīties ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbu, kā arī pateikties par Valmieras novada sniegto palīdzību Červonogradai, informē Valmieras novada pašvaldības pārstāvis Dzintars Močs.

Latvijā aizvadītajā nedēļā pieminēja barikāžu laiku, jo pirms 32 gadiem tūkstošiem cilvēku devās uz Rīgu sargāt stratēģiski svarīgus objektus un sapni par neatkarīgu Latviju. 

Deinstitucionalizācijas (DI) ietvaros notika cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem un bērnu ar funkcionāliem traucējumiem vajadzību izpēte un individuālajām vajadzībām atbilstošas infrastruktūras un pakalpojumu attīstība pašvaldībās, speciālistu apmācība jaunu pakalpojumu sniegšanā, kā arī dažādi citi pasākumi, lai pārtrauktu klientu ievietošanu institūcijās, piedāvājot alternatīvus pakalpojumus.

INGA MADŽULE Vidzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatora amatā strādā vien kopš pagājušā gada 1. novembra, taču personiskā pieredze remigrācijas jautājumos, 20 gadus dzīvojot un strādājot ārpus Latvijas, kā arī nu jau deviņus gadus atkal dzīvojot te, palīdz izprast tautiešu bažas, kas saistītas ar atgriešanos Dzimtenē.

1953. gadā sāka būvēt Sedas kūdras fabriku, uzbūvēja ēkas kūdras fabrikas strādniekiem un uzsāka kūdras ieguvi. Strādnieki darbam kūdras purvā ieradās no Krievijas, galvenokārt no Novgorodas un Sanktpēterburgas apgabaliem. Jauno ciematu nosauca par Sedu. 1961. gadā tas kļuva par pilsētciematu, vēl pēc 30 gadiem Seda ieguva pilsētas statusu. Pirmsākumos Sedā strādāja un dzīvoja ap 4000 cilvēku, pati jaunākā informācija no oficiālās statistikas portāla OSP liecina, ka Sedā patlaban ir 1102 iedzīvotāji.

Piena lopkopībā, graudkopībā un sēklkopībā ilgus gadus strādājošo, bijušās zemnieku saimniecības «Ataugas» saimnieci, tagad SIA «Lauksalaca» valdes priekšsēdētāju, vairākkārt arī Mazsalacas domes deputāti, kā arī dažādu sabiedriski nozīmīgu iniciatīvu finansiālo atbalstītāju LARISU GERASIMOVU mūspusē pazīst daudzi. Oficiāli viņa ir cittautiete, bet pēc savas būtības un izjūtām – latviete. Par to tad arī šis stāsts.