«Suņi ir mana vājība jau no bērnības dienām, kad mums bija vilks, kuru es ārkārtīgi iemīļoju. Mans tēvs bija mednieks, tāpēc paņēma medību suni, bet mamma teica, ka divus suņus neturēs, un vilks tika atdots tēva draugam kā sargs piena kombināta teritorijā. Tas man bija liels pārdzīvojums. Pašas ģimenē kādu laiku nebija neviena, un tad jau mūsu bērni gribēja sunīti. Kompromisa variantā paņēmām īru seteru, ko vīrs Juris varēja ņemt līdzi medībās. Kā tas parasti notiek, sunīti auklējām mēs – mamma un tētis. Bērni ar viņu paspēlējās, bet ar ārā izvešanu, tāpat ar citiem pienākumiem, kas saistīti ar katru dzīvnieku, bija problēmas. Sākotnēji bērniem liekas, ka suns ir rotaļlieta, sevišķi, kad viņi ir mazi. Bet vēlāk viņiem ir savi pienākumi un laika dzīvnieciņam atliek maz. Pie tam bērni zina, ka sunīti var droši uzticēt vecākiem. Ja nebūtu izejas, ticu, ka viņi rūpētos. Bet par šo īru seteru man ir vislabākās atmiņas,» tā par savu pirmo patstāvīgo pieredzi stāsta klavierspēles pedagoģe LARISA PALKAVNIECE.

Iestājoties rudenīgiem laikapstākļiem, Valmieras pilsētā arvien aktīvāk tiek uzsākta jaunā apkures sezona, un, tāpat kā iepriekšējos gados, izglītības iestādes un pansionāts «Valmiera» bija vieni no pirmajiem, no kuriem SIA «Valmieras ūdens» Siltumtīklu daļas speciālisti saņēma pieprasījumu apkures padeves pieslēgšanai. Līdz oktobra sākumam apkures sezona uzsākta gandrīz pusei Valmieras iestāžu un daudzdzīvokļu namu.

Burtnieku novada Valmieras pagasta kultūras namā 28. septembrī jau ceturto gadu norisinājās Floriāna Seņkāna piemiņas turnīrs 64 lauciņu dambretē. Sacensībās piedalījās dambretisti no Burtnieku novada, Mazsalacas, Valmieras, Limbažiem, Siguldas, Ropažiem un Ķeguma. Dalībnieki spēlēja dažādās vecuma grupās, kā arī meistaru grupā, kurā startēja arī jaunieši, kuri dzimuši 2005. gadā un agrāk.

Kocēnu novada dome noslēgusi vēl vienu posmu vēsturiskā Kokmuižas pils kompleksa teritorijas attīstībā, dīķī pie Kokmuižas staļļa (mūsdienās – Kocēnu kultūras nama) uzstādot vides objektu – izgaismotu strūklaku.

Laikā, kas zīmīgs ar divu Krišjāņa Kariņa vadītās Latvijas valdības divu dažādu partiju ministru gluži vai zombiju cienīgu vēlmi nobrucināt savās nozarēs līdz šim valdījušo lietu kārtību, tapis valsts biznesa plāns nākamajai septiņgadei – Nacionālās attīstības plāns (NAP) laika periodam no 2021. līdz 2027. gadam. Rakstītāji gan to dēvē tikai par projektu, kas diskusiju rezultātā varētu piedzīvot gan viegli kosmētiskas, gan patiešām fundamentālas pārmaiņas.

Nākamnedēļ norisināsies akcija «Labo darbu nedēļa». Šādas un līdzīgas akcijas, kuras uzrunā sabiedrību, pievērš tās uzmanību un aktualizē problēmas, pie mums notiek vai cauru gadu, un te nav nekā slikta, tikai pozitīvi – tiem, kam ikdienas steigā piemirsies padot roku līdzcilvēkiem vai tumsā uzvilkt atstarojošu vesti, tās ir kā atgādinājums, kā ikrīta modinātājpulksteņa zvans.

18. septembrī Klaipēdā (Lietuvā) tika organizēta Baltijas jūras valstu reģionu sadarbības organizācijas (BSSSC)* valdes sēde, kurā Latviju pārstāvēja Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) Attīstības padomes loceklis, Valmieras pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Ričards Gailums un VPR Attīstības un projektu nodaļas vadītāja Laila Gercāne.

Notvert dabas skaistumu, iemūžināt neviltotas emocijas, sajust mirdzumu pieneņpūkās – tā ir mazsalacietes SIGITAS ANDERSONES aizraušanās.

Ne tikai Miķeļdienas tirgus, bet dažādi notikumi bērnudārzā, skolā un kultūras centrā ļauj atzīt, ka Ramatā dzīve neapstājas.

«Mēs jau sagatavojam ne tikai mūziķus, bet arī zinošus mūzikas klausītājus. Un tieši tāpat ar mākslu. Svarīgi ir bērnā nenoslāpēt vēlmi izzināt. Kamēr tā ir, viņš mācās un attīstās,» tā Mazsalacas mūzikas un mākslas skolas direktore INETA MARTINSONE. Ineta skolas darbu vada kopš šī mācību gada.