Visi zinātnieki, kas pētījuši Burtnieku ezeru, atzīmē, ka ezerā ir pārāk daudz balto zivju. Lai kaut nedaudz mazinātu to skaitu, Valmieras mednieku un makšķernieku biedrība nolēma šajā gadā Burtnieku ezerā rīkot savu biedru sacensības balto zivju ķeršanā ar mormišku. Kā iepriekš bija plānots, tās notika svētdien, 3. martā, pie jaunā laivu kanāla Burtniekos. Ar karogiem ierobežotā sektorā visi makšķernieki ķēra tikai baltās zivis (asari lomā netika skaitīti, tie bija jālaiž atpakaļ). Šajā iezīmētajā sektorā 23 sacensību dalībnieki četrās stundās noķēra 92,130 kilogramus zivju! Viena dalībnieka vidējais loms bija virs 4 kilogramiem.

Inovācijas, cilvēkkapitāls un reģionālā attīstība – šajās nozarēs, kā iesaka Eiropas Komisija, Latvijas valdībai būtu prioritāri jāiegulda budžeta un eirofondu investīcijas. Taču diez vai mūsu pašvaldībnieki Briseles komisāros atradīs sabiedroto cīņai ar administratīvi teritoriālo reformu, lai tā neizvērstos pārāk drakoniski.

Administratīvi teritoriālā reforma – tas vispirms ir naudas jautājums. Situācija, kāda mums ir, izveidojās zināmā mērā politiski. Jo valstī bija jāveic īpašuma pārdale, un, lai to varētu veikt, bija vajadzīga politiskā konstrukcija, kas ļautu pieņemt privatizācijas lēmumus. Tāpēc tika izveidota sistēma ar pašvaldībām, kurām lielās partijas, kuras mēģina saorganizēt privatizāciju, dod līdzekļus un mēģina nodrošināt lokāli balsis – pārliecināt šo elektorātu, ka jāatbalsta šīs partijas, lai tās pēc tam valsts līmenī varētu veikt pārdali.

Šoziem sniegs sasniga bagātīgi, kārtu kārtām pamatīgi pārklādams zemi un visu, kas uz tās atradās. Arī drazu, kuru ikdienā daļa no mums atstāj aiz sevis, daudz nesatraucoties par to, ka uz šī paša zemeslodes virsmas segmenta mums arī turpmāk būs jādzīvo. Jo tikai retais laimīgais un naudīgais var ik pa brīdim pārcelties uz, piemēram, kādu civilizācijas saldās elpas vēl neskartu lietus mežu nostūri otrā pasaules malā vai kādu gandrīz vientuļu salu atolu Klusajā okeānā. Kamēr gudri ļaudis ar mediju starpniecību baida mūs ar globālās sasilšanas riskiem, izdomājot arvien jaunas brīnišķīgas pretim turēšanās metodes, mēs, tauta, turpinām mēslot! Pie Gaujas, uz Burtnieka un Vaidavas ezera, tuvākajā mežmalā un, protams, arī pašā mežā, nešķirojot Gaujas Nacionālā parka platības vai kādu jau zviedru no Latvijas atpirktu meža masīvu...

Vakar Valmieras pilsētas pašvaldībā tika sveikti atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma ZAAO īstenotās vides iniciatīvas «100 darbi Latvijai» dalībnieki Valmierā.

Par valmierieti JUSTĪNI BULIŅU esam «Liesmā» rakstījuši ne reizi vien, jo vienmēr tam bijis kāds pamatots iemesls: te viņas neformālais skatījums caur fotoobjektīvu, te iesaistīšanās Baznīcu nakts norisēs, te svētceļojums uz Aglonu, te mākslas galerijas «Laipa» pasākumu organizēšana, te atkal kaut kas cits. Šai intervijai par iemeslu ir fakts, ka pašlaik gados jaunā un radošā personība sevi lieliski apliecina Raunā.

Šodien Valsts sociālās aprūpes centra «Rīga» filiālē «Rīga» notiek kārtējā tikšanās ar potenciālajiem audžuvecākiem. Tādas notiek katru mēnesi.

Valmieras tehnikumā kopš mācību gada sākuma darbību uzsākusi Biznesa skola, kas ap sevi pulcē vairāk nekā 25 audzēkņus.

J. Endzelīna Kauguru pamatskolā ir brīnišķīga tradīcija – bērnus, kas pirmo gadu uzsākuši skolas gaitas, sveikt  100. mācību dienā. Šogad šī diena bija 21. februāris. Tā kā arī man šis ir pirmais gads Kauguru skolā (turklāt kā 1. klases audzinātājai), pārsteigumi sagaidīja arī mani.

Reiz pie Sapām Valmieras-Cēsu šosejas malā atradās dzirnavu ezers, uzpludināts uz Miegupītes – daudzu iecienīta atpūtas vieta, unikāls objekts, pie kā piestāt ceļiniekiem. Cik skaista šī vieta bija, tik traģisks liktenis to piemeklēja – kādā lietainā 1962. gada augusta dienā dzirnavu dambi pārrāva lielas ūdens masas, rezultātā ezers pāris minūtēs aiztecēja uz Gauju, kā vēlāk izrādījās, uz neatgriešanos.