Pirmā iepazīšanās ar jumta skaidu plēšanu man sanāca tālajā 1980. gada vasarā, šķiet, augusta beigās, kad mūs, Rīgas Politehniskā institūta gandrīz jau absolventus, kara katedra bija nosūtījusi uz vairāku mēnešu sboriem Klogā, Igaunijā, artilērijas baterijas komandieru papīru iegūšanai. Toreiz virtuālie jaunākā leitnanta uzpleči katram absolventam karakungiem šķita ne mazāk svarīgi par inženiera diplomu. Īpaša izklaide sboru nobeigumā šī vārda labākajā nozīmē bija mūsu — ceļu būvētāju — vada nosūtīšana pāris nedēļas ilgā komandējumā uz lauka nometni mežā mazas dzelzceļa stacijas Aigvidu tuvumā, kur pa dienu strādājām vietējā kokzāģētavā dažādus darbus, arī gatavojot dēļus lielo armijas telšu rāmjiem.