Kad HELĒNA SMIRNOVA mācījās Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā, viņa bija iestājusies gidu pulciņā. Kopš tā laika skolēnu brīvlaikus un nedēļas nogales pavadīja, vadot tūristiem ekskursijas Vecrīgā. «Man ļoti patika kontakts ar cilvēkiem un iespēja izrādīt manas dzimtās pilsētas skaistumu, tāpēc jau labu laiku domāju par studijām tūrismā.
Kad 2019. gada vasarā saņēmu ilgi kāroto diplomu par absolvētām studijām programmā «Biznesa vadība», domāju, ka studijas vairs neturpināšu, jo likās, ka pieredze ir iegūta.
Kocēnu novada Vaidavas kultūras un amatniecības centra lielajā zālē līdz pat 30. decembrim skatāmas keramiķes Sanitas Mickus izstāde «Māla varā» un fotogrāfa Aivara Buža fotoizstāde «Es mīlu Tavu foto». To atklāšanu iepriekšējā piektdienā ieskandināja Ineses Sudrabas vadītais jauktais koris «Vaidava», kura oficiālo nosaukumu kultūras centra vadītāja Inita Jurgenberga papildināja ar skaistiem epitetiem «jaukais, jautrais koris». Viņa arī, piesakot autorus, katram bija atradusi izteiksmīgus dzejas, pārdomu un arī jautājumu vārdus.
1997. gadā Pasaules Veselības organizācija (PVO) izstrādāja Eiropas valstīm saistošu veselības politikas dokumentu «Veselību visiem 21. gadsimtā». Tajā tika izanalizētas galvenās veselības attīstības tendences Eiropā, nosakot 26 mērķus, kuru īstenošana katras valsts mērogā būtiska, lai nodrošinātu kvalitatīvu veselības aprūpi Eiropas iedzīvotājiem. Šo dokumentu analizēja un papildināja arī Latvijas valdība, lai, balstoties uz tajā minētajiem pamatprincipiem, izveidotu Latvijas nacionālo veselības politiku. Ir pagājuši jau vairāk nekā 20 gadi un, atsaucot atmiņā šīs vadlīnijas, ar nožēlu jāatzīst, ka nekur tālu mēs veselības aprūpē neesam tikuši.
Vakar Valmierā sākās un šodien turpinās jau sestais Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums (PLEIF), kas Vidzemes industriālajā galvaspilsētā un Valmieras teātrī notiek otro gadu pēc kārtas. Pasākumu rīko Pasaules Brīvo latviešu apvienība (PBLA) kopā ar Valmieras pašvaldību.
Galvenais, kas cilvēkus motivē mainīt dzīvesvietu, tostarp atgriezties dzimtenē, ir darba iespējas. Tas attiecas gan uz migrāciju Latvijas robežās, gan motivāciju atgriezties Latvijā šobrīd ārvalstīs dzīvojošajiem tautiešiem. Savukārt cilvēkiem ar ģimeni papildu darba iespējām būtiski faktori ir arī drošība, stabilitāte un dzīves kvalitāte.
Uz kino ekrāniem skatāma režisora Dzintara Dreiberga filma «Dvēseļu putenis» pēc Aleksandra Grīna romāna motīviem. Tā sasniegusi rekordlielu skatījumu skaitu, to noskatījušies vairāk nekā 102000 skatītāju, to skaitā arī es.
Bezkontakta maksājumi kļuvuši par Latvijas iedzīvotāju ikdienu, un arvien pieejamāki kļuvuši arī norēķini ar citām bezkontakta ierīcēm. Bezkontakta kartes ir populāras ne tikai Rīgā, bet visā Latvijā, liecina Mastercard un Finanšu nozares asociācijas pētījums. Vidzemē 56% iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 75 gadiem izmanto bezkontakta karti ikdienas pirkumiem; jau gandrīz 74% vidzemnieku ir iespēja norēķināties ar bezkontaktu.
Rudens ir bagātākais gadalaiks, un tajā dzimušajiem, iespējams, nāk līdzi dabas sūtība kļūt par svētību šai pasaulei. Vismaz par Vēsmu Zālīti, kas 42 gadus bijusi uzticīga pedagoga profesijai, to droši var teikt, jo vairāk tāpēc, ka 35 gadi nostrādāti vienā darba vietā – Burtnieku skolā.
Latvijas 101. dzimšanas dienā 18. novembrī Burtnieku novada košākajā kultūras celtnē – Matīšu Tautas namā – tika sveikti ikgadējā konkursa Burtnieku novada Lepnums 2019 laureāti, cildinot novadnieku sabiedriski nozīmīgākos darbus novada labā un tā attīstības veicināšanā. Jau tradicionāli novembris ir laiks, kad pieminam mūsu tautas varoņus, stāstām par līdzcilvēku labajiem darbiem un lepojamies ar viņu paveikto pagasta, novada un visas valsts labā.