Vakar notika sardzes maiņa ļoti specifiskā valsts iestādē. Konkurences padomē amatu atstāja nenoliedzami ambiciozā tās vadītāja Skaidrīte Ābrama, pagaidām – līdz jau izsludinātā konkursa finišam – vadīt šo iestādi uzticēts iestādes padomes loceklim un līdzšinējam vadītājas vietniekam Jānim Račko.
Aprunājoties ar cilvēkiem, kādas ir viņu domas par #paliecmājās, par pārmaiņām mūsu dzīvēs ārkārtējās situācijas dēļ, izskan dažādi viedokļi un sajūtas, un tādas ir arī man.
Labklājības ministrijas rīkotajā konkursā skolēniem «Viena diena manā mūžā» uzvarējuši jaunieši no Valmieras, kuri, veidojot darbu par nedzirdīgu puisi, spēja saskatīt viņā nevis iedzimtu diagnozi, bet gan viņa spējas, sasniegumus, sirsnību un pašu būtiskāko – cilvēku, kas slēpjas aiz sabiedrības stereotipu radītās čaulas.
Par mūrnieku nepiedzimst
Tā savu profesiju raksturo naukšēnietis OJĀRS LŪSIS, kas par darba trūkumu nevar sūdzēties, lieti noderētu palīgs vai māceklis, kuram nodot tālāk savas zināšanas. «Galvenais ir prakse, prakse un vēlreiz prakse – kā jau visos darbos,» viņš uzsver. «Jo vairāk strādāsi, jo vairāk sapratīsi un mācīsies no savām kļūdām. Lai uzmūrētu krāsni, ir pamatpatiesības, kuras jāievēro. Man jau šķiet, ka tas ir samērā vienkārši. Es kādreiz smeju – ja es mūrēju pats, tad katrs cilvēks var mūrēt pats. Esmu arī iedrošinājis to darīt – ja māk pielikt līmeņrādi un metramēru, tad var. Savā profesijā esmu no A līdz Z – skursteņslauķis, mūrnieks, brīvprātīgais ugunsdzēsējs un vēl strādāju pagastā par kurinātāju, tāpēc man šis loks ir saprotams – vienīgi ķieģeļus pats vēl necepu. Domāju, ka šo rūpalu vajadzētu atjaunot, bet man nav neviena, kas kurbulētu un liktu – darām to!»
Sakarā ar valstī izsludināto ārkārtējo stāvokli pēc marta brīvdienām visi skolēni Latvijā zināšanas apgūst attālināti. Kā tas notiek Naukšēnu novada vidusskolā, pirms Lieldienām stāsta skolas direktore AIGA STIERE:
Pagājušajā nedēļā Valmieras puķu dobes sāka pildīt pavasarīgi ziedi, kā arī siltā laikā iespaidā uzziedēja pērngad stādītais.
Viena no šobrīd bieži apspriestām tēmām ir – kādas pārmaiņas koronavīrusa Covid-19 pandēmijas ietekmē piedzīvos kā atsevišķas valstis, tā pasaule kopumā. Kamēr viena daļa ekspertu un publikas uzskata, ka būtisku pārmaiņu nebūs un pēc pandēmijas uzvarēšanas viss ātri atgriezīsies vecajās sliedēs, citi nešaubās, ka pasauli kopumā un katru tās iedzīvotāju atsevišķi jau drīzā nākotnē gaida pavisam cita realitāte.
Grozies, kā gribi, rādīji Lieldienās kādam savas olas, kā to ar savu acīmredzami neveiklo Lieldienu sveicienu (kas patlaban noteikti pretendē uz 2020. gada teicienu Latvijā!) aicināja premjers, vai atstāji apslēptas svešām acīm, tas lietas būtību nemaina. Šodien svarīgākais cipars Latvijā ir divnieks! No vienas puses – tas ir ar likumu noteiktais maksimālais vienkop sanākušo ļaužu kopums, no otras puses – no divu dzīvu radību kopā būšanas taču dabā allaž sākas kas jauns, rodas atkal kāda jauna dzīvība...
Kocēnu novada dome iesniegusi projekta pieteikumu konkursā «Vidzemes kultūras programma 2020», lai pārizdotu pirmo Latvijā drukāto pavārgrāmatu «Tā pirmā pavāru grāmata, no vāces grāmatām pārtulkota», kuras oriģināls pētniekiem pieejams vien divos eksemplāros.
Eiropas Komisijas piena tirgus novērojuma dati rādīja, ka šā gada februārī piena iepirkuma cenas Latvijā nedaudz pakāpās, bet vidējā iepirkuma cena ES nedaudz samazinājās un bija 35,13 centi par kilogramu. Latvijā februāra piena iepirkuma cena 30,30 centi par piena kilogramu joprojām bija viszemākā visā ES, otra zemākā – Lietuvā ar 30,43 centiem un trešā zemākā – Portugālē ar 30,85 centiem par vienu piena kilogramu.