«Joprojām mūsu vidū ir cilvēki, kas uzskata, ka pirms 30 vai pat 40 gadiem ierīkotā meliorācijas sistēma nestrādā. Tā strādā joprojām! Tieši tādēļ ikvienam lielākas vai mazākas lauksaimniecības zemes īpašniekam ir jāapzinās, ka tā ir viņa zemes vērtība, kas visiem spēkiem un visiem pieejamiem līdzekļiem ir jāsaglabā un atbildīgi jākopj.
Gada izskaņā no Čehijas Valmieras Dizaina un mākslas vidusskola ir saņēmusi sietspiedes galdu, kas sekmē sietu ērtāku drukāšanu, tos piestiprinot pie speciāla galda, kam ir vakuuma fiksācija, un karuseli tekstila u.tml. četru toņu apdrukai, kas nodrošina precizitāti un veiktspēju.
Mainoties paaudzēm un sociālajiem tīkliem kļūstot par neatņemamu dzīves sastāvdaļu, arvien neiecietīgāka kļūst politiskā kultūra publiskajā telpā un aktualizējas jautājums par komunikāciju politikā. Un ne tikai valsts līmenī. To, ka mierīgo diskusiju ēra ir pagājusi arī pašvaldībās, atzīst politisko partiju pārstāvji.
Komunikācija Latvijas politiskajā kultūrā ir mūžam mainīgs process. Agrāk politiskās kampaņas neatņemami elementi bija vides reklāmas, tiešās tikšanās ar vēlētājiem, informācija televīzijā, radio un drukātajos medijos, nu partijas jeb (biežāk) to nolīgtie kampaņu organizatori ir sapratuši, ka lielāku atdevi par mazākām izmaksām iespējams iegūt no komunikācijas sociālajos medijos. Iespēja nepastarpināti, interaktīvi uzrunāt savu elektorātu bija panākumu atslēga jaunajiem politiskajiem spēkiem – Jaunajai konservatīvajai partijai un jo īpaši "KPV LV", kuru kampaņu kasēs līdzekļu bija mazāk nekā "lielajiem" kolēģiem.
Plašu rezonansi sabiedrībā izraisīja nepatiesa ziņa – stāsts par it kā Liepājā atrastu mirušu zīdaini un meklēšanā izsludināto māti. Vairāk nekā septiņi tūkstoši cilvēku "Facebook" dalījās ar šo ziņu, bet policija informācijas izplatītāju nemaz nemeklēs, jo nav neviena cietušā.
Vairāki uzņēmīgi Auces novada jaunieši oktobrī nodibināja biedrību "JM Jumis". Divi no Jauniešu mājas (JM) dibinātājiem Eduards Liepiņš-Melnis un Toms Eglītis un biedrības pārstāve Kristiana Patrīcija Valukevica dalās pieredzē par jauniešu mediju patēriņu, sociālo tīklu nozīmi, viņu attieksmi pret norisēm valstī un pasaulē.
Tā kā es pati strādāju medijā, iespējams, mani mediju lietošanas paradumi atšķiras. Informācijas meklēšana ir mana ikdiena – pārsvarā daru to internetā. Ir vairāki portāli, kurus lielākoties apmeklēju. Esmu tos izvēlējusies informācijas uzticamības dēļ. Zinu, ka tur strādā profesionāli žurnālisti, kuri informāciju pārbauda. Tāpat man svarīga ir ziņu kvalitāte, tas, cik interesanti un saistoši tiek pasniegts saturs, un operativitāte," ieskatu savos mediju lietošanas paradumos sniedz Talsu novada fonda brīvprātīgo koordinatore un "Talsu televīzijas" žurnāliste Sanita Liepiņa.
Ik dienu viņa vairākas reizes apmeklē vietnes "lsm.lv", "tvnet.lv", "delfi.lv", vieglākam saturam ieskatās arī portālā "kasjauns.lv". "Par šī portāla uzticamību šaubos, bet izklaides ziņām un informācijas salīdzināšanai mēdzu to izmantot," viņa saka. Skatoties arī televīzijas ziņu sižetus, jo Sanitai patīk vizuāli uztvert informāciju, dzirdēt un redzēt, cik garšīgi cilvēks savu viedokli pasniedz.
Pasaulē jau vairāk nekā 20 gadus un nu dažus gadus arī Latvijā par pirkumu, ja vien tā summa nepārsniedz 25 eiro, iespējams norēķināties ar bezkontakta tehnoloģiju. Tikai jāpietuvina maksājumu karte vai viedierīce (maksimāli 4 cm attālumā) norēķinu pieņemšanas iekārtai. Brīdī, kad starp tām notiek datu apmaiņa (par to liecina gaismas signāls uz iekārtas un pīkstiens), darījums noticis.
Vai tiešām Hitlera daiļrade Latvijā ir populārāka par Harija Potera sāgu*? Šādas un līdzīgas "ziņas" internetā izplatās kā kūlas ugunsgrēks. Daloties ar tām, mēs uguni pūšam vēl lielāku.
Gada nogales svētku tradīcijas dažādos Eiropas reģionos atšķiras, un tāpat ir ar viltus ziņām jeb dezinformāciju. Taču abos gadījumos ir vairākas skaidras lietas. Svētkos tā ir kopā būšana un brīnumi, bet cīņā pret dezinformāciju – katra paša vērtības, profesionāli žurnālisti, valsts un Eiropas Savienības (ES) kopīgas iniciatīvas.
Sveicināti Jaunajā gadā, kas iesācies ar plānotu cenu kāpumu degvielas uzpildes stacijās. Laikam jau jāsamierinās, ka mūsu valdībai budžeta papildināšanai kārtējo reizi bijusi tikai vienvirziena domāšana. Ka var saimniekot arī citādi, pierāda degvielas cenas kaimiņvalstīs, pie tam tur krietni vien loģiskāks ir arī iekasētās naudas izlietojums.