Jauniešu korim Skan kā jebkuram amatierkolektīvam, kurā nemitīgi notiek sastāva maiņa, mēdz būt radošā paisuma un bēguma periodi. Laimīgi sagadījies, ka kora 15 gadu jubilejas sezona trāpījusies emocionālā un mākslinieciskā paisuma vilnī, ko Skan mākslinieciskā vadītāja IRĒNA ZELČA skaidro ar studentu un skolu jaunatnes klātbūtni:
Pagājušās nedēļas pirmdienā Rūjienas Mūzikas skolas zālē notika koncerts, kurā savas valsts konkursa finālam gatavotās programmas spēlēja Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas metāla pūšamo instrumentu spēles pedagoga Aivara Radziņa audzēkņi, kā arī Rūjienas Mūzikas skolas pedagoga Gvido Brenčeva skolotie jaunieši — Andris Vītiņš (trombons), kas Jāņa Puriņa rīkotajā XX Latvijas mūzikas skolu pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu izpildītāju konkursā izcīnīja 3. vietu, trombonists Eduards Lūsis (3. vieta valsts konkursa 2. kārtā Cēsīs) un tubists Ričards Krūmiņš (3. vieta valsts konkursa 2. kārtā Cēsīs, 1. vieta XX Latvijas mūzikas skolu pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu izpildītāju konkursā).
No Valmieras puses braucot garām Kocēnu kapiem, nevarēja nepamanīt pirms tiem sakrautās baļķu grēdas. Kas notiek?
Fonds «Iespēju tilts» joprojām nodrošina radošas nodarbības gan jauniešiem, gan pieaugušajiem ar invaliditāti. Darbiņi tiek veidoti daudzi un dažādi: pērļoti, griezti, līmēti, filcēti. Svarīgi ir ne tikai tas, ka jaunieši un pieaugušie ar invaliditāti apgūst dažnedažādus darbus, bet arī, ka ir vieta, kur šie cilvēki ir mīļi gaidīti ārpus mājas. To var spilgti manīt, kad nodarbību laikā skan smiekli, joki un atziņas piepilda visu telpu. Vēl nesen, Valentīndienas ietvaros, visi kopā veidojām dažādas sirsniņas, tapa mīlestības koks, gan filcētas lietas, ko otram dāvināt, gan dekorēta radošo nodarbību telpa. Pašlaik nodarbību galvenā tēma ir — kā pozitīvāk un enerģiskāk sagaidīt pavasari.
Strīdīgos Civillikuma grozījumus pagaidām neatbalsta
Bieži dzirdēts joks: «Kurš gan nezina, kā jāaudzina bērni?» Nu tad arī es par to pašu, tomēr citā griezumā — par vecāku atbildību, jo, kā zināms, cilvēka liktenis atkarīgs no tā, kāda bijusi viņa bērnība.
Esmu pastniece. Katru dienu pa lauku ceļiem vadāju avīzes un sūtījumus. Dienā man nākas nobraukt apmēram 100 kilometrus. Šoziem to izdarīt ir tik grūti kā nekad agrāk. Tā nav tikai mana, tā ir daudzu manu kolēģu problēma, jo: LAUKU CEĻI IR NEIZBRAUCAMI. Pa lielajiem, valsts nozīmes ceļiem vēl kaut cik rīta agruma sasalumā var uz priekšu tikt, bet, kā no tiem nogriezies uz tā saucamajiem vietējās nozīmes ceļiem, tā sākas vienas vienīgas šausmas. Uz pagastu tālākajām lauku sētām, līdz piemājas ceļa galā izliktajām pasta kastītēm ir neiespējami ar auto piebraukt.
Laukumā pie Zilākalna pagasta pārvaldes sestdien notika Masļeņicas pasākums. Programmu un scenāriju domāja Valmieras 2. vidusskolas pedagoģes Jeļena Morozova, Anita Molotkova un Olita Šarlāne, ar priekšnesumiem uzstājās skolas skolēni un deju grupa «Justify», notika jautras izdarības, rotaļās iešana, salmu lelles dedzināšana. Ikvienam bija iespēja sildīties pie ugunskura, malkot karstu tēju un ēst pankūkas. Aktivitātēs tika iesaistīti arī klātesoši. Notika arī pankūku konkurss.
Valmieras integrētās bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļā pagājušajā nedēļā notika Strukturētā dialoga (SD) Vidzemes reģionālā konference. Uz to bija aicināti jaunieši, lai veicinātu viņu iespējas politiskajā līdzdalībā. Pasākumu organizē Latvijas Jaunatnes padome sadarbībā ar koordinatoru Vidzemes reģionā — nodibinājumu Valmieras novada fonds — ar Eiropas Komisijas, Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas un Eiropas Savienības programmas Erasmus+ finansiālu atbalstu finansētā projekta «Strukturētā dialoga īstenošana Itālijas, Latvijas un Luksemburgas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē» ietvaros. Vidzemes SD reģionālās konferences norisi atbalstīja arī Valmieras integrētā bibliotēka un Valmieras Tūrisma un informācijas centrs.
Profesionālā izglītība Latvijā patlaban reformu procesā. Notiek gan centralizācija, lielākajām profesionālās izglītības iestādēm pievienojot nelielās skoliņas, gan līdzšinējo vērtību pārvērtēšana, optimizējot mācību programmas. Gala mērķis, protams, — nodrošināt darba tirgu ar vajadzīgajiem kadriem, pie reizes samazinot apmācītu bezdarbnieku rindas. Vērienīgi būvdarbi Vidzemē patlaban notiek ne tikai Valmieras tehnikuma kompleksā Vadu ielā 12, bet arī kaimiņos Cēsīs, kur 1. septembri jaunās telpās sagaidīs Cēsu Profesionālās vidusskolas (CPV) audzēkņi un pasniedzēji. Starp citu, šī ir arodskola ar senām tradīcijām — pirms mēneša Cēsu Amatniecības skolas 95. dzimšanas dienu atzīmēja teju 400 kādreizējie absolventi un viņu audzinātāji. CPV direktore MAIRA APSĪTE bija Liesmas gide pagājušajā piektdienā, izrādot jau gandrīz gatavo skolas jauno darbnīcu korpusu Valmieras ielā, tieši blakus bijušās 2. vidusskolas ēkai, uz kuru CPV audzēkņi pārcelsies, sākoties jaunajam mācību gadam.