Rītdien, 18. novembrī, atzīmēsim Latvijas simt ceturto dzimšanas dienu. Ja būtu runa par cilvēka mūžu, tad mēs nešauboties teiktu, ka tas ir daudz. Ja runājam par valsti, tad droši vien ne.

Ir novembris, ir svētku nedēļa, un sagaidām Latvijas Republikas 104. dzimšanas dienu. 

Ā. Romanovskas foto

Sagaidot valsts svētkus, Valmierā notika Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes svinīgā ceremonija un štāba ēkā tika atklāta Vairogu zāle un vēsturiskā ekspozīcija.

Gana esam izbaudījuši košā iepakojumā neveselīgu pārtiku, nogaršojuši svešu zemju labumus un sen atgriezušies pie atziņas, ka nekas nav garšīgāks un veselīgāks par mūsu pašu zemē audzētu pārtiku.

Latvijas svētku nedēļā arī Valmieras pirmsskolas izglītības iestāde «Kārliena» jauki atzīmēja savu dzimšanas dienu.

Latvija ir ceturtā mežainākā valsts Eiropā. Mūsu mežos 36% koku ir priedes, 16% – egles, 24% – bērzi, 9% – apses, tad baltalkšņi, melnalkšņi, ozoli, oši un citi koki. Tieši koku daudzveidība ir viena no mūsu mežu vērtībām, turklāt daudzi atzīst, ka bez bioloģiskās vērtības var runāt arī par citiem labumiem, kuru mums nebūtu bez meža.

“Svaigs gaiss ir ļoti svarīgs!” tā apgalvo Valmieras novada uzņēmējs ULDIS REŅĢE, kurš jau labu laiku darbojas sadzīves elektronikas lauciņā. Viņa izlolots un valstī jau pazīstams ir elektroniskais elektrības patēriņa pieskatītājs “GDog”, šoreiz plašāk par vēl vienu interesantu kastīti – kompaktu elektronisku ierīci ogļskābās gāzes līmeņa noteikšanai telpās. Monitors “CO2Maple” īpaši aktuāls šobrīd, kad par vienu no efektīvākajām darbībām pret kovidu atzīta telpu vēdināšana, tāpēc ļoti būtiska arī telpās esošā gaisa lietderības noteikšana.

Pēc nesen aizvadītajām 14. Saeimas vēlēšanām kā vairākās publiskās diskusijās, tā preses publikācijās ir izskanējis interesants jautājums – vai ir pareizi par valsts budžeta līdzekļiem (nodokļu maksātāju naudu) atbalstīt tos politiskos spēkus (vai pareizāk – politiskos projektus), par kuriem visiem ir skaidrs, ka neiekļūšana Saeimā nozīmē viņu neizbēgamu galu, vai arī kurus par politiskajiem spēkiem var dēvēt tikai ar ļoti lielu piespiešanos.

Sākoties 2022. gada 3. ceturksnim, Latvijas iedzīvotāji ar bažām gaida apkures sezonas iestāšanos un jaunos siltumenerģijas rēķinus. Ekonomiskā vide iedzīvotājus nostādījusi paradoksālā situācijā – inflācijas rezultātā nauda zaudē savu vērtību un būvmateriālu izmaksas kāpj, taču vienlaikus pie tik augstām energoresursu cenām ieguldījumi siltināšanā atpelnāmi ātrāk nekā jebkad.