Valmieras muzeja Izstāžu nama priekštelpā skatāma neliela ekspresizstāde, kas veltīta kāzu dāvanu tematikai.

5. jūlijā, kad saule jau laidās zemu pār Vaidavas ezera ūdeņiem, gaisā sijājās sīki knišļi un smaržoja pēc nopļautas zāles. 

«Tu esi mans draugs…», «Dzīve kā kino», «Lai laime nepāriet» – tie ir tikai daži nosaukumi no Vidzemes Augstskolas un Valmieras Kultūras centra jauniešu kora «Skan» piesātinātās sezonas.

Šoreiz Vīru lietās ciemojas puisis, kam medības savā ziņā ir ne tikai nopietns hobijs.

Valsts meža dienesta oficiālā informācija liecina, ka pirmdienas, 1. jūlija, vētrā visvairāk cietušas mežaudzes Cēsu novadā – pie Niniera ezera un Cēsu Meža kapu teritorijā, kur vēja lauzti un gāzti koki konstatēti vismaz 70 hektāru platībā ar aptuveno krāju 6000 kubikmetru.

6. jūlijā Valmieras vieglatlētikas vecmeistari devās uz Tukumu – šoreiz ne pēc smukuma, jo paši ir smuki, bet gan pēc medaļām. 

Pieļauju, ka no amata šonedēļ atceltais «galvenais ierēdnis» Jānis Citskovskis drīz nožēlos savu lepnības garu. Taču vīrieši, ziniet, ir diezgan jūtelīgas būtnes...

Esam taču dzirdējuši un vaļā mutēm klausījušies brīnumus par apskaužamu pārticību sasniegušām zemēm, ka tur valsts dažnedažādi atbalsta cilvēkus, lai tikai, lūdzu, lūdzu, viņi dzīvotu valsts tālākajos reģionos un nodarbotos ar lauksaimniecību vai lopkopību. 

Divas nedēļu nogales Valmierā, Jāņa Daliņa stadionā, savus svētkus svinēja sporta karaliene vieglatlētika – vispirms 29. un 30. jūnijā Latvijas meistarsacīkstēs sportisti centās izmantot pēdējo iespēju izpildīt Parīzes olimpisko spēļu kvalifikācijas normatīvu, kā arī uzlabot savu pozīciju reitingā, savukārt 6. un 7. jūlijā notika Valsts Prezidenta balvas izcīņa un Baltijas valstu komandu mačsacīkste, kas notika attiecīgi 30. un 61. reizi.

Ķēniņš Tālivaldis nāca ar stāstu un vēstījumu no viduslaikiem, bet svētku rosība Trikātā bija liela, un tiem nemanot piezagās arī šodienas dvesma. Ķēniņš svētkos tika iepriecināts ar dziedāšanu, dejām, andelēšanos un sportošanu.