Svētki ir pagājuši kā viens mirklis, nav bijis pat īsti laika visu apdomāt – ne to, kādi bija svētki, ne to, kāds aizgājušais gads.

Valmieras teātrī notika gada noslēguma balvu pasniegšanas ceremonija. Pirms tās pirmizrādi piedzīvoja režisores Lienes Laviņas dokumentālā filma «Mūsu mājas stāsts».

BAIBA ZALCMANE – XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku koordinatore Valmieras novadā. Un tas nebūt vēl nav viss.

Aizejošais gads Valmieras novadā un vispirms jau Valmieras pilsētā noteikti vērtējams kā ļoti aktīvas būvniecības gads.

Valmieras Integrētajā bibliotēkā norisinājās tikšanās ar autoru RIČARDU INGREMU.

Todien puteņoja. Pirmais putenis šajā ziemā, kad sauli nomaina mākonis melns un viss pēkšņi sākas. Pati Evita bija vēl pa sauli atsteigusies no Rīgas, jo zināja, ka todien viņai jāpaspēj uz izrādes pieņemšanu.

Pirms daudziem gadiem ... tā sākas pasakas un dzimtu stāsti. Mūsējais būs no Mārsnēnu puses, kur Daces vectēvs savulaik, pagājušā gadsimta sākumā,  licis pamatus savai saimniecībai, zinot, ka dzimtai būs turpinājums.

Šajā laikā Ervins Volfeils daudz gleznoja Cesvaines pils kopskatus, interjeru un arhitektoniskās detaļas, arī pils kompleksa ēkas.

Patlaban viens no interesantākajiem ielu rekonstrukcijas projektiem Valmierā tiek realizēts pie pilsētas tirgus, kur līdz līdz šim pirmā (braucot virzienā no Valmieras centra) iebrauktuve tirgū ar labo pagriezienu un Tērbatas ielas – Strauta iela pārtop pilnībā no jauna.

Līdz ar Napoleona karu (1796 - 1815) noslēgumu un dzimtbūšanas atcelšanu Vidzemē (1817) 19. gadsimta sākumā sākās strauja Valmieras ekonomiskā attīstība, kuras laikā strauji palielinājās iedzīvotāju skaits. Pieaugot cilvēku/ nodokļu maksātāju skaitam, iesākās arī pilsētas attīstība modernajos laikos.