Noslēdzies R. Blaumaņa memoriālā muzeja «Braki», Ērgļu novada pašvaldības un biedrības «Rūdolfa Blaumaņa kultūrvēsturiskais mantojums» organizētais R. Blaumaņa literārās prēmijas 11. konkurss, kurā piedalījās Latvijas novadu un pilsētu 223 skolēni ar 219 darbiem divās vecuma grupās no 7. līdz 12. klasei.

Sākumā bija klusums. Mūsu saruna notika starp te garākām, te īsākām pauzēm. Tomēr šis klusums šķita tik pašsaprotams, jo ilggadējā Valmieras Drāmas teātra aktrise LIGITA DĒVICA, dzīvē nebūdama liela runātāja, ir uzrunājusi ļoti daudzus, runājusi ar savu skatītāju caur lomām teātrī, sākot ar pašu pirmo lomu — Ventu I. Indrānes «Lazdu laipā» 1963. gadā un beidzot ar skolotāju Dārtu Evitas Sniedzes «Mākoņains, iespējams skaidrosies» (rež. O. Kroders) 2011. gadā — izrāde joprojām tiek spēlēta. Tik daudz jau stāstīts, negribas visu laiku atkārtoties, piebilst Ligita.  Tomēr palēnām sarunas pavediens notvēra mūs pats. Katru domu viņa noglaudīja, kā maizes cepējs noglauda uzrūgušo, formu ieguvušo mīklu, pirms iešauj to krāsnī, kur tā top par maizi.

Pieprasītas putraimdesas, skābie kāposti, pašmāju āboli  un karpas.

Mazsalacietis ĒRIKS CELMIŅŠ, dzīvojot un strādājot Anglijā, izveidojis prāvu zvanu kolekciju. Daļa no tās tagad atdāvināta Mazsalacas novada muzejam un tur arī apskatāma.

Piektdienas vakarā Valmieras teātra kafejnīcā Vīna studija uz gada pēdējo sanāksmi bija pulcējušies uzņēmēju apvienības Ozols biedri. Apmeklējums šoreiz bija teju simtprocentīgs, noteikti lielu interesi bija raisījusi arī iespēja tikties ar pirmo un vienīgo pagaidām oficiāli izvirzīto jaunās valdības premjera kandidāti no Saeimas Vienotības frakcijas — partijas valdes priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu.

Piektdien Valmieras pašvaldības uzņēmumā Valmieras ūdens tika parakstīti gala dokumenti projektam Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Valmieras pilsētā II kārta.

Jau sesto gadu sabiedriskā labuma organizācijas «Kristīgais žēlsirdības centrs» zupas virtuve un bērnu dienas centrs, Ziemassvētkiem tuvojoties, piedzīvo skaistu un gaidītu brīnumu —  no Vācijas pilsētas Halles atsūtītās Ziemassvētku paciņas.

Kultūras centra kamerkora Kaķi divi koncerti svētdien Valmieras muzejā ieskandināja Ziemassvētkus.

Mūsdienās skolu videi par sliktu nāk tas, ka nemitīgi notiek skolu reformas, izglītības reformas. Kad tās beigsies? Kad pedagogs varēs patstāvīgi, mierīgi, stabili strādāt? Kad viņš būs pārliecināts, ka viņa darbs ir novērtēts un ka viņa darbs ir vajadzīgs?

Laiks, ko vēlamies par gadā mierīgāko, mums kļūst par trauksmaināko. Šajās dienās cilvēki vistiešāk ierauga, cik grūti ir būt labam:  bērnam, vecākam, darbiniekam, kolēģim, kaimiņam, radiniekam vienlaikus. Mums gribas kliegt: es neesmu  eņģelis!