Janvārī par Vidzemes Augstskolas (ViA) Sabiedrības zinātņu fakultātes (SZF) dekāni iecelta augstskolas docētāja un Sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījumu institūta (HESPI) pētniece Anžela Jurāne-Brēmane, savukārt akadēmisko un zinātņu prorektora amatu ieņēmis politologs un docētājs Māris Andžāns.
Uzsākot jauno pavasara semestri, Vidzemes Augstskolā (ViA) uzņemti četri starptautiskie studenti.
Februāris vēl tikai pusē, taču Valmieras novada sporta kalendārā tas jau iezīmējies ar diviem tenisa attīstībā nozīmīgiem notikumiem, bet mēneša pašā sākumā svētkus savā jaunajā zālē svinēja šautriņu metēji. Par šī sporta veida vēsturi un attīstību mūspusē saruna ar kluba «Rubene Darts» līdzdibinātāju GATI AKŪLOVU.
Vaidavas pagasta bibliotēka 17. februārī plkst. 18.00 aicina ikvienu interesentu uz ceturto, noslēdzošo nodarbību «Biblioterapija ar psihoterapeitu Ivaru Baulu».
Nodibinājums «Fonds Iespēju tilts» sevi kā aktīvu nevalstisku organizāciju pieteica 2011. gadā, ar mērķi sniegt atbalstu personām ar invaliditāti, rosināt būt aktīviem pilsoņiem savā apkaimē, savā pilsētā un nodrošināt sociālo pakalpojumu sniegšanu personām ar invaliditāti.
ALVIS SOKOLOVS ir Vidzemes Augstskolas Inženierzinātņu fakultātes dekāns, kas brīvajos brīžos mīl ceļot, lai gan atzīst, ka brīvā laika, lai to darītu, nav daudz.
MAN ŠOGAD IR SAVA KLASĪTE, priecīgi saka skolotāja Ance. Pat Valmieras Viestura vidusskolā, kas pirmā un vienīgā darba vieta bijusi daudziem pedagogiem, šis nav gluži ierasts gadījums: māte Signe Niedrīte pašlaik audzina 1. c, meita Ance Niedrīte — 1.b klasi. Par savējiem Ance mīļi teic: man ir divdesmit septiņi pirmklasnieki, ļoti forši bērni.
Jānis Endzelīns — profesors, zinātnieks, valodnieks, mūsu valodas kārtotājs, pētnieks, mūsu valodas domātājs, kas vienmēr centies atklāt un saprast katra vārda nozīmi. Pēc dažām dienām, 22. februārī, būs izcilā valodnieka 150. dzimšanas diena, kas iekļauta UNESCO svinamo dienu kalendārā.
Man bērnībā un jaunībā bijušas daudzas tantes — vecmāmiņas, valmierietes Olgas Laicenas, dzimušas Skujas, draudzenes un labas paziņas. Bet vissenākā no viņām bija Ernestīnes tante — Ernestīne Kārkliņa, pirmajā laulībā Liepiņa. Es ar viņu iepazinos, kad viņa jau bija rakstnieka Jāņa Niedres sieva.
Kā ēd, tā strādā, mēdza atgādināt mūspuses gudrais lauksaimnieks Ansis Liezers. Šeit — kādreizējās stikla šķiedras rūpnīcas lielākā ceha vadītājas Astrīdas Aizsilnieces skats pēc vēsturnieka Dāvja Pumpuriņa mudinājuma (janvāra «Valmierietī») atcerēties arī šādas mūsu nesenās vēstures nianses.