Mēs – īpaši hibrīdkara gados – attiecībās ar transatlantisko sabiedroto turamies pie ieražas, atvainojos, «tikai labu vai neko». Tāpēc acīs tā graužas vakardienas incidents Saeimā, jo tas izskatās gluži kā Krievijai nošpikots.

Pagājušajā nedēļā piektdien, 10. decembrī, valmierieši bija izbrīnīti, ka netālu no lielveikala Lidl varēja sastapt stirnēnu. Iesaistoties pašvaldības policijai un Valmieras dzīvnieku patversmei, stirnēnu sveiku un veselu nogādāja atpakaļ mežā. Jāsāk pierast, ka meža dzīvnieka ienākšana pilsētā un ziņkāre ir normāla parādība. 

Ceturtdien, 16. decembrī, fonda «Iespēju tilts» telpās valdīja prieks, jo tur pa nakti bija uzradušās dāvanas, ietītas skaistos, spīdīgos un čaukstošos papīros ar lielām bantēm virsū.

Valmieras novada fonds aicina valmieriešus un visa novada iedzīvotājus piedalīties Ziemassvētku akcijā – Ziemassvētku eglīte pret ziedojumu.

Valmieras novadā notikušas senioru domrades. Tās interesi raisījušas arī Brenguļu, Kauguru un Trikātas apvienības iedzīvotājos. 

Cempēniete Santa Paegle kārtējo reizi ieguvusi Latvijas čempiones titulu krosmintonā. Tagad Santa ir seškārtēja Latvijas čempione. 

Medus, vaska sveces, rokdarbi, šokolādes konfektes, ozolkoka dēlīši, dabīga kosmētika – plašs piedāvājums no vietējiem ražotājiem, lai savējos iepriecinātu ar tuvu mājām tapušām dāvanām.

«Veselas un veselīgas sabiedrības veicināšana Brenguļu, Kauguru un Trikātas apvienībā» ir projekts, kura laikā vietējie un viesi var piedalīties apkārtni izzinošos pārgājienos un attālinātās lekcijās, kur zinoši speciālisti skaidro veselīga uztura būtību. 

Uz «Liesmas» jautājumiem par mazākumtautību grupu iekļaušanos sabiedrībā un konkrēti par lietuviešu biedrības darbu kopējā kultūras telpā atbildes sniedza Valmieras lietuviešu biedrības priekšsēdētāja REGĪNA VALTENBERGA.

Pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados visnotaļ latviskā vietā – Trikātas pagasta Tīreļpurvā blakus Salāniešu mājām – atrada lielus kūdras krājumus. 1953. gadā te sāka būvēt kūdras fabriku, uz Salāniešu zemes uzbūvēja ēkas kūdras fabrikas strādniekiem un uzsāka kūdras ieguvi. Strādnieki darbam kūdras purvā ieradās no Krievijas, galvenokārt no Novgorodas un Sanktpēterburgas apgabaliem. Jauno ciematu nosauca par Sedu. 1961. gadā tas kļuva par pilsētciematu, vēl pēc 30 gadiem Seda ieguva pilsētas statusu. Pirmsākumos Sedā strādāja un dzīvoja ap 4000 cilvēku, taču šī gada novembrī pilsētā bija deklarēti vien 1236 iedzīvotāji.