Viesojoties Kocēnu novada pašvaldībā, Latvijas Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece interesējās arī par vietējo izglītības iestāžu problēmām un pedagogu noskaņojumu.

Zinātniskajos lasījumos Valmieras muzejā pulcējās Latvijas jaunie vēsturnieki.

Nedēļas nogalē Vidzemes slimnīca un viss tās kolektīvs atzīmēja 40 gadu darba jubileju.

Tā par savu vairāk nekā 400 strādājošo pulku saka SIA Avoti SWF vadītājs Uldis Misiņš. Viņa kokapstrādes uzņēmums, kura galvenā ražotne ir Gulbenes novada Lizuma pagastā, ir starp pašiem lielākajiem ražošanas uzņēmumiem Vidzemē, un arī tajā ir problēmas, kas raksturīgas visam Latvijas darba tirgum. Par šīm lietām diskutēt un meklēt risinājumus kaut vai vispirms reģiona ietvaros pieredzējušais uzņēmējs bija ieradies viņpiektdien Valmierā, kur pilsētas domē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Vidzemes reģionālās nodaļas vadītājs Juris Sleņģis bija noorganizējis uzņēmēju, pašvaldību, profesionālās izglītības un Nodarbinātības valsts aģentūras pārstāvju tikšanos. Lūk, ko par darbaspēka atrašanas problēmām Liesmai īsā intervijā pastāstīja ULDIS MISIŅŠ.

Pretmeti, ar kuriem ikdienā saskaras skolotāji, bērnudārza audzinātāji un auklītes.

Ramatas amatierteātris atzīmējis 20 gadu darbošanās jubileju.

Novembrī godināti pilsētas un pagastu ļaudis, kuri piedalījušies un uzvarējuši konkursā «Veidosim skaistu un sakoptu Mazsalacas novadu».

Sestdien, 5. decembrī, pl. 16 Valmieras Svētā Sīmaņa baznīcā notiks Latvijas Universitātes pūtēju orķestra (diriģents Jānis Puriņš) un Rīgas Ekonomikas augstskolas jauktā kora (diriģenti Lauris Goss un Elīna Karaseva), kā arī diriģenta Imanta Toča vadīto Kocēnu kultūras nama jauktā kora Imera un Valmieras Kultūras centra jauniešu kora Konsonanse koncerts Mūzika Adventa laikā, kurā vēl piedalīsies Liene Vējiņa (mecosoprāns), Paulīna Piteņko (soprāna saksofons), Matīss Smiltiņš (trompete), izpildot Sezāra Franka, Džulio Kačīni, Tomasa Luija de Viktorijas, Rendija Vederas, Jāņa Lūsēna, Ilonas Rupaines, Ilzes Arnes, Alfrēda Rīda mūziku, tradicionālo Ziemassvētku dziesmu apdares.

Īstenojusies atkal viena ilgi lolota ideja par Veras Šteinertes-Bērziņas gleznas Lauku ainava atdzimšanu. Ilgus gadus šis mākslas darbs bija Jērcēnu skolas īpašums. Iespējams, tas tika dāvināts 1934. gada 16. septembrī Jērcēnu pamatskolas  iesvētīšanā un greznoja skolas aktu zāli 65 gadu garumā. Šo gleznu atceras ikviens Jērcēnu skolas absolvents, un tā ir nozīmīga ļoti daudziem jērcēniešiem. 1994. gada augustā, kad Jērcēnu skola vēra durvis 60 gadu jubilejas salidojumam un kopā pulcēja absolventus un bijušos skolotājus, glezna atradās savā vietā skolas zālē. 1999. gadā, kad Jērcēnu pagasta vietējā vara bija spiesta pieņemt lēmumu skolu likvidēt mazā skolēnu skaita dēļ, skolas vēstures liecības nonāca Jērcēnu bibliotēkas — informācijas centra novadpētniecības fondā, tai skaitā arī šī glezna. 16 gadus tā nogulēja Jērcēnmuižā, gaidot savu atdzimšanas brīdi.

«Nu jau ir ieradies arī lašu un taimiņu baltais sargs. Svaigajā sniegā labi redzams, kas un kur   upju krastos ir kustējies. Šorīt (iepriekšējā trešdienā — A.U.) abi ar kolēģi Mārtiņu Blauu  jau pabijām vai pie visām populārākajām nārsta vietām. Visur balts, nevienas pēdas,» tā par  sniegu priecājās DAP Vidzemes reģionālās pārvaldes Dabas aizsardzības daļas kontroles un uzraudzības sektora vadītājs JĀNIS BUŠS.