Lai atbalstītu novada iedzīvotājus dzīves kvalitātes un dzīvesvides uzlabošanā, Valmieras novada pašvaldība aicināja Valmieras novada biedrības, nodibinājumus un neformālās iedzīvotāju grupas pieteikt sabiedrībai nozīmīgus projektus iedzīvotāju iniciatīvu projektu konkursā.
Novembrī Rūjienas kultūras namā atgriezās viens no Rūjienas vidusskolas gaidītākajiem notikumiem – krāšņs erudīcijas šovs ar unikālu atmosfēru un āķīgiem izaicinājumiem – «KO TU?» 5. sezona!
Šodien par kādu interesantu vietu Burtnieku pagastā – Dūres muižu. Vienota muižas kompleksa gan te vairs nav, taču ir teju pusducis vēl labi saglabājušos un mūsdienīgi sapostu tā laika ēku.
Šodien jau mums Latvijā ir jauna valdība vecā/jaunā premjera Krišjāņa Kariņa vadībā. Grūti ko prognozēt par jauno (un dažu veco) ministru varēšanu un gribēšanu strādāt savos lauciņos, taču vismaz vienā no valstī šodien prioritārajām jomām, šķiet, būs kārtība.
Sniegi sniga, putināja... Un tas jau nav nekāds brīnums – ir taču ziema!
Svētdien, 11. decembrī, Kultūras centrā «Ulbrokas Pērle» aizvadīts Latvijas Sporta veterānu – senioru savienības (LSVS) 2022. gada noslēguma pasākums, kur divus apbalvojumus saņēmusi arī Valmieras novada pašvaldība, savukārt ar individuāliem LSVS apbalvojumiem sveikti mūsu novadnieki Aleksejs Koziņecs, Ritvars Kalniņš, Laila Ceika un Raitis Lērme.
Ceturtdien, 8. decembrī, norisinājās sadraudzības pilsētu Valmieras un Čerkasu pašvaldības vadītāju tiešsaistes tikšanās.
ALISE ZARIŅA pieder lauksaimnieku mājražotāju īpašajai saimei – kazkopjiem. Kaza nav liels lopiņš, taču darba un saimniecībā teciņus ejamo soļu un rūpju tāpēc nav mazāk.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) mājaslapā ierakstīti zīmīgi vārdi: "Mēs esam tie, kam vislabāk zināms par procesiem uz zemes, zem zemes, ūdenī un debesīs". Daudzās jomās tiešām no precīzām prognozēm ļoti atkarīgs viss nozares darbs, arī cilvēku drošība. Turklāt tā vien liekas, ka globālo klimata pārmaiņu dēļ Latvijā arvien biežāk piedzīvojam dabas parādības, kas agrāk šeit nebija tipiskas un iedzīvotājus pārsteidz nesagatavotus. Par to, kā šajos apstākļos tiek modernizēta novērojumu veikšana un laikapstākļu prognozēšana, arī pilnveidota iedzīvotāju brīdināšanas sistēma, runājāmies ar LVĢMC Prognožu nodaļas vadītāju Lauru KRŪMIŅU.
Pēdējais gadsimts visā pasaulē skaidri apliecina, ka klimata pārmaiņas nav tikai teorētisks jēdziens, kam ir maz sakara ar realitāti. Viena no rekomendācijām – ievērojami samazināt siltumnīcefekta gāzu, tostarp oglekļa dioksīda jeb CO2, izmešus. Bet viens no veidiem, kā Latvijas purvos iekonservēt tik nevēlamo CO2 un nepieļaut tā nonākšanu atmosfērā, ir izstrādātus kūdras purvus rekultivēt, proti, izveidot ūdenstilpes, apmežot, apstādīt ar dzērvenēm un citām lauksaimniecības kultūrām. Var arī veidot purvu no jauna jeb renaturalizēt. Par šo procesu runājāmies arī ar nozares pārstāvjiem.