Kad Kocēnu pagasta «Lejasvalmieriņos» tikāmies ar AMOLIŅU ģimenīti, zemeņu sezona vēl ritēja pilnā sparā. Sandis, kuru sporta līdzjutēji noteikti vairāk pazīst kā basketbolistu, sarunai pievienojās, kad visas ogas tirdzniecības vietā pie «Valletas» Valmierā bija notirgotas.
Ar aktieri un režisoru AGRI MĀSĒNU ir interesanti sarunāties ne vien par teātri, lielo mākslu un citām pārpasaulīgām dimensijām, bet arī tīri sadzīviskām lietām — bērniem, mājdzīvniekiem, veselīgiem ēdieniem un dzērieniem, jo viņam tuvs viss dabiskais un vienkāršais. Taču profesionālajā jomā Agra prasības ir augstas un negrozāmas:
Šodien man jums visiem, Rūcamlapas lasītāji, ir divas ziņas. Pirmā varbūt bēdīga — Rūcamlapa dodas atvaļinājumā līdz 3. septembrim, kad, ceru, atkal tiksimies. Otrā, priecīgā — šoreiz Rūcamlapas ciemiņš ir vīrs, kurš savā mūžā ar tik daudziem auto pats braucis un arī citiem ļāvis vai neļāvis to darīt, ka ne saskaitīt! Par savu pieredzi ar rūcamajiem stāsta CSDD Valmieras nodaļas priekšnieks VALDIS STIĢIS.
Viņai piestāv cepures — joprojām arī tagad, cienījamos gados. Domu enerģijas arī gana un vēl pārpārēm, — par fiziskajām kaitēm cenšoties nedomāt, valmieriete DAINA KRĒPAUSE ikdienas gaitās paspēj būt gan pašas dārzā, gan tirgū ar to, kas pļavā, mežā un dārzā. Bet daudziem valmieriešiem, un ne tikai, viņas vārds jau ilgus gadus saistās ar sabiedrisko darbību: Krēpause vada Valmieras politiski represēto biedrību kopš tās dibināšanas 1989. gadā.
Kas jauns it kā nesenajos, tomēr jau tik tālajos un piemirstajos laikos, tā nodomāju un dodos dokumentēto atmiņu klejojumos pa Valmieru padomju laikos. 1977.gads bijis ievērojams ar oktobra revolūcijas 60. gadadienas atzīmēšanu. Protams, daudziem tie bija patiesi svētki, bet ļaužu vairumam tika prieks par pāris brīvdienām un oficiālo daļu noslēdzošajiem sarīkojumiem.
Sveiciens pavasarīgi rudenīgajā jūlijā! Šoreiz atdodu parādu — solītās Valmieras koka darbu meistara Pētera Priedīša cirvja un nazīša bildes. Paldies Pētera mazdēlam Viesturam, kurš man abus šos simtgadīgos, bet ļoti labi saglabājušos vectēva ikdienas darba rīkus (arī nazīti!) atnesa uz fotosesiju!
Šoreiz uzmanība tiks pievērsta Valmieras pilsētas pašvaldības mežiem. Ja kādu no jums skar tālāk rakstītais, tad uztveriet to kā pirmo atgādinājumu. Tad sekos rakstīts atgādinājums un, neveicot nekādu darbību, pēc Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa attiecīgā panta var sekot pārkāpuma protokols.
Par spīti pelēkajam un nomācošajam laikam, kas šogad ietiepīgi nevēlas ļaut karstā gadalaika svelmei vaļu, vasara jau ir pilnbriedā. Par to liecina ne tikai zaļojošā daba, bet arī novērojamais klusums pilsētā. Ne viens vien jaunietis devies vasaras brīvlaikā atpūsties. Tomēr netrūkst darba rūķu, kas vasaru aizvada, pilnveidojot sevi. Savā pieredzē dalījās skolniece, Jauniešu ideju laboratorijas biedre SIMONA ŠMIDTE un nule augstskolu pabeigusī ANETE GLUHA.
Valmieras muzejā pavisam nesen nonācis interesants vēstures avots – celtniecības amatu sekcijas sēžu protokoli rokrakstā, vērtīgs papildinājums jau apkopotajai informācijai par amatnieku biedrību. Laika zoba balinātajā burtnīcā — ziņas par sekcijas darbu laikā no 1937. gada 25. maija, kad tā dibināta Valmieras amatnieku biedrības paspārnē, līdz 1942. gadam. Dažu lapu klades beigās trūkst. Vērtīgais ieguvums visus padomju okupācijas gadus glabājās pie skursteņslaucītāja amata meistara Jāņa Voldemāra Altenberga (1900-1990), kura meita Gunta to nupat, 25 gadus pēc tēva aiziešanas viņsaulē, dāvinājusi Valmieras muzejam. Altenbergs bijis sabiedriski aktīvs, 20. gadu sākumā mācījies jaundibinātajā Valmieras mūzikas skolā, 30. gados muzicējis Valmieras latviešu biedrības simfoniskajā orķestrī un 30. gadu beigās aktīvi darbojies amatnieku biedrībā.
Situācija vienkārša un ikdienišķa – cilvēks iebraucis Rīgā kādās tur darīšanās, bet starplaikā iegriezies nelielā krodziņā tā kā pusdienas paēst, tā kā kādu alus kausu iedzert un laiku nosist.