«Tā es svētdienas vakarā nodomāju un iemērcu matus lillā šķidrumā. Kā mamma saka: «Labāk lillā matus krāsot tagad, nevis 60 gados.» Es nebaidos no grumbām sejā vai lēnākas gaitas, un es, protams, gaidu to pieredzi, ko man sniegs nākotne. Es vairāk baidos no tā, ko nokavēšu. Negribu atjēgties sirmā vecumā un saprast, ka nedarīju tā, kā gribēju, nesasniedzu to, par ko sapņoju. Man bail no eksistēšanas. Gribu darīt to, ko es vēlos, un sāku jau tagad. Un ceru, kad man būs 60, man būs drosme nokrāsot lillā matus,» tā savā blogā raksta Valmieras Valsts ģimnāzijas 12.c klases skolniece PAULA GRĪNVALDE.