Valmieras pašvaldība pašlaik strādā pie jaunā pilsētas attīstības plāna. Ir skaidrs, ka attīstība nav iespējama, neradot papildu darba vietas. Automatizācija, robotronika samazina strādājošo skaitu ražotnēs, tāpēc nepieciešami arvien jauni ražotāji. Nevar noliegt, ka Valmierā jau ir daudz spēcīgu uzņēmumu, kuru darbība arī jāstiprina, taču, ja vēlamies piesaistīt jaunas ražotnes, ieinteresēt uzņēmējus, kas varētu nodrošināt lielāku darba vietu skaitu, ieguldīt daudz lielākas investīcijas, nonākam pie problēmas, ka Valmierai ir ļoti ierobežota teritorija. Pašvaldībai patiesībā ir tikai viens, piecus hektārus liels, uzņēmējdarbībai piemērots zemes gabals. Pārējie varētu ieinteresēt tikai pavisam nelielu ražotņu attīstītājus. Ir, protams, brīvas privātās teritorijas, taču nevaram būt pilnībā pārliecināti par to īpašnieku plāniem. Jārēķinās arī, ka ģeopolitiskā situācija jebkurā brīdī var kardināli mainīties, tāpēc pašvaldība uzskata, ka jāpaļaujas uz savām iespējām.

Otrdien Valmieras iedzīvotājiem, kam ir interese par to, kas notiks, 1. janvārī arī mājsaimniecībām pilnībā atverot elektroenerģijas tirgu, kā arī kas veido elektrības, siltumenerģijas, ūdens cenu,  apmeklējot Regulatora reģionu dienu pasākumu (vienlaikus tā bija iespēja no iekšpuses aplūkot Vidzemes Augstskolas jaunā Inženierzinātņu fakultātes korpusa telpas), bija iespēja uz šiem un citiem jautājumiem iegūt atbildes no Regulatora, Ekonomikas ministrijas, Sadales tīklu, Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāvjiem, dabā iepazīties un arī noslēgt līgumu ar brīvā tirgus elektroenerģijas potenciālajiem tirgotājiem.

«Tāpat kā Rīga nekad nebūs gatava, arī mēs,» tā interneta vietnes historia.lv veidotāji valmierieši Valters Grīviņš un Gints Ērglis. Šīs vispārējās un vietējās vēstures materiālu digitālās krātuves sākotnējais variants interesentiem bija pieejams jau labu laiku, taču pēc zināma apsīkuma lieliskā ideja no jauna atdzimusi jaunā kvalitātē 2012. gada nogalē, kad grupiņa aizrautīgo — Vilnis Strods, Valters Grīviņš un citi — vienojās par digitālās krātuves atjaunošanu mūsdienīgākā variantā, arī kā novadpētnieku sadarbības platformu, kas ļautu vietējās vēstures un novadpētniecības materiālus gan vairāk apkopot, gan plašāk izmantot.

Viņnedēļ, 28. oktobrī, draudzīgā pulciņā 8 Ēveles pamatskolas un 7 Burtnieku Ausekļa vidusskolas audzēkņi, paši čaklākie grāmatu lasītāji, kopā ar labajām krustmātēm — abu pagastu bibliotekārēm Aelitu Punkstiņu un Guntu Daļecku — bija interesantā ekskursijā pa Ziemeļvidzemi. Sīkāk stāsta Burtnieku pagasta bibliotēkas vadītāja GUNTA DAĻECKA.

Tajā sestdienā, 25. oktobrī, kad Vecates laivu bāzē tika organizētas makšķerēšanas sacensības spiningošanas divcīņā Burtnieka čempionāts, Laika vecis bija uzsūtījis patiešām ziemīgu klimatu. Izrādās, todien itin bieza ledus kārtiņa klāja ne tikai Salacas krastmalas robežu ar ūdeni — iesalusi bija arī stūre ezera inspektora lielajai laivai Burtnieku centra kanālā, bet par ūdens un vēja apstākļiem potenciālajās copes vietās pusdienlaikā ar un arī bez lomiem malā pārbraukušie sacensību dalībnieki teica, ka ar vienkāršu pellu tādos viļņos doties Burtniekā neesot prāta darbs...

Šopirmdien durvis vēra Valmieras pagasta bērnudārzs Burtiņš. Patlaban jau darbu uzsākušas visas grupiņas, taču celtniekiem vēl dažas astītes atlikušas. Objekta ģenerāluzņēmēja —  pilnsabiedrības SAN-NAMI — ziņā vēl peldbaseins un viss, ko labiekārtošanā iespējams padarīt šādā siltā rudenī. Tiesa, būs daži darbi jāpabeidz arī nākamajā pavasarī.

Rudens ir cāļu skaitīšanas un jaunu auto izvērtēšanas laiks. Arī jūsu padevīgais kalps un Rūcamlapas auto apskatnieks (par ekspertu sevi joprojām neuzskatu) pošas uz triju dienu testa braucieniem, kurus Latvijas Gada auto 2015 žūrijai konkursa rīkotājs Māris Ozoliņš šoreiz noorganizējis līdz šim vēl neiebrauktā vietā — Ādažos ar štābu viesnīcā Port Hotel. Iespējams, vērtējumam piedāvātos apvidus automobiļus pagūsim pārbaudīt arī Ādažu poligona leģendārajā bezceļa trasē Franču kurgānā, tomēr te jārēķinās gan ar ierobežoto laika limitu (stundas brauciens katram žūrijas loceklim ar katru auto), gan ar iespēju palikt kādā dziļākā špūrē...

Saeimas pēc skaita nu jau 12. vēlēšanas ir aizvadītas, deputāti zvērestus nodevuši, jauna vecā valdība tūdaļ tiks apstiprināta, Saskaņai joprojām ir lielākā frakcija Saeimā, tomēr Maskavas spalvainā roka pie varas svirām tā arī nav tikusi, Latvija nākamā gada sākumā kļūs par Eiropas Savienības (ES) prezidējošo valsti, un varētu šķist, ka pilsoņiem nebūtu īpašu iemeslu neapmierinātībai. Tomēr ļaudis, kas tiek dēvēti par politisko eliti, ne tikai publiskajā telpā, bet arī kuluāros jau sākuši izvērst diskusijas par to, ka nepieciešams ko nebūt iesākt ar plusu un svītrojumu sistēmu vēlēšanās.

Nupat, runājoties ar tikko atvērtā Valmieras pagasta bērnudārza Burtiņš vadītāju Vitu Lelli, uzzināju priecīgu ziņu — te gaida ierodamies arī divus latviešu bērniņus no Īrijas, kurus vecāki pieteikuši šajā modernajā pirmsskolas izglītības iestādē. Izrādās, tieši mazuļu augšana un attīstība normālā latviskā vidē ir gana spēcīgs arguments tiem, kas ekonomiskajā trimdā devušies, iespējams, vien normāla atalgojuma meklējumos. Tērēt to ikdienas vajadzībām un kaut ko arī iekrāt vai arī lielumu svešumā nopelnītā novirzīt pašu iekrāto parādu dzēšanai — tā jau ir katra aizbraukušā privāta lieta.

Nesen pēc biedrības «Rūjienas Ievas» vadītājas Jevgēnijas Pozņakas ielūguma Rūjienā viesojās Eiropas Parlamenta  deputāte, Eiropas Tautas partijas frakcijas viceprezidente  Sandra Kalniete.